Melnā cauruma ilustrācija
Teksasas Universitātes astronomi ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu fiksējuši senāko līdz šim atrasto melno caurumu Visumā – milzi, kas ir tik masīvs kā 10 miljoni Sauļu. Līdz Veba teleskopa sensoriem nonācis starojums no laikiem, kad kopš Lielā sprādziena bija pagājuši vien 570 miljoni gadu – kosmiskos mērogos pavisam neilgs laika posms.

Veba teleskopa vidējā un tuvā infrasarkanā starojuma sensori ļauj astronomiem ielūkoties aizvien tālāk Visuma pagātnē – daudz senākā, nekā iespējams ar optiskajiem teleskopiem. Visuma izplešanās dēļ gaisma no ļoti tāliem objektiem lidz mums nonāk ar lielu sarkano nobīdi. "Campus" savulaik ar analoģiju šo parādību ilustrēja Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills: "Ja mums ir nepiepūsts gumijas balons un uz tā sazīmējam strīpas vai vilnīšus, bet pēc tam balonu piepūšam, tās izplešas un attālums starp strīpām atšķiras. Konceptuāli ne jau pati gaisma mainās, bet telpa izplešas. No brīža, kad vilnis tika izstarots, telpa ir izpletusies, un arī vilnis, ceļojot, līdz ar visu telpu izplešas." Tāpēc Veba teleskops ļauj saskatīt starojumu, kas jau ir ar tik lielu nobīdi uz diapazona "sarkano galu", ka redzams tikai ar infrasarkanās gaismas kamerām.

Pretējs efekts būtu, ja Visums nevis izplestos, bet sarautos, tad telpas izmaiņas nozīmētu viļņu garuma samazināšanos un attiecīgi nobīdi uz zilās gaismas pusi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!