Tāds Urāns, kādu vēl neesi redzējis. Ar Veba teleskopu atklāj zilās planētas nianses

Ar ko tad Urāns tā atšķiras no citām planētām? Lielākajai daļai planētu rotācijas ass ir ar samērā nelielu nobīdi no perpendikula attiecībā pret orbītas plakni. Zemei šī nobīde ir apmēram 23,5 grādi, un tieši tāpēc mums ir tāda lieta kā gadalaiki. Ja Zeme rotētu perpendikulāri orbītas plaknei ap Sauli, tad abi poli no Saules vienmēr būtu vienādā attālumā un nebūtu ne ziemas, ne vasaras. Merkuram šīs nobīdes faktiski nav vispār. Taču Urāns ir "sagāzies" pilnīgi šķērsām – tā nobīde no orbītas plaknes ir 98 grādi, un varētu pat teikt, ka tas it kā "ripo" pa orbītu.

Urāns vidēji no Saules atrodas trīs miljardu kilometru attālumā. Viens Urāna gads ir 84 Zemes gadi, bet katrs gadalaiks attiecīgi ilgst apmēram 21 gadu. Vienīgā zonde, kas to jebkad apciemojusi, ir "Voyager 2". Tā palidoja garām Urānam 1986. gada janvārī. Tobrīd Urāna dienvidpolā bija vasara, bet ziemeļpolā – gadiem ilga tumsa un ziema. Šobrīd ziemeļpolā ir pavasaris, bet vasaras iestāšanās tur gaidāma 2028. gadā.

Tādējādi Džeimsa Veba kosmiskais teleskops pret šo planētu tika pavērsts unikālā brīdī – sezonu maiņā planētas ziemeļu puslodē. Veba teleskopa infrasarkanie instrumenti ļauj ieraudzīt tādas planētas īpatnības un parādības, kas redzamās gaismas teleskopiem paliek apslēptas. Tostarp ar Vebu zinātnieki fiksēja, kā ziemeļpols pakāpeniski kļūst arvien gaišāks un burtiski mirdz Saules staros. Kas izraisa šo spīdēšanu – tas vēl jāpēta, un jaunie dati noteikti palīdzēs.

Jā, esam ieraduši šo ledus un gāzu milzi redzēt kā parastu, garlaicīgu un zilganu, nedaudz izplūdušu bumbu Saules sistēmas nomalē. Nekā interesanta. Tomēr Veba teleskops šo priekšstatu lauž. Tostarp vien 12 minūtes ilgajos novērojumos (Veba teleskopa grafiks ir ļoti noslogots – uz tā izmantošanu pretendē daudzas jo daudzas astronomu komandas!) izdevies notvert arī 11 no 13 zināmajiem Urāna gredzeniem. Tie, protams, nav ne tuvu tik iespaidīgi kā Saturnam, taču ar Veba instrumentiem ir labi saskatāmi. Nākamajos novērojumos astronomi mēģinās kadrā dabūt arī atlikušos divus gedzenus – tie atrodas vistālāk no planētas.

Vebs arī saskatīja atsevišķas detaļas planētas atmosfērā – galvenokārt fiksēti vairāki mākoņi, kurus pētnieki saista ar vētrām. Tāpat fiksēti vairāki no 27 zināmajiem Urāna pavadoņiem.

Daži ir pārāk blāvi, lai tos tik īsā novērojumu sesijā piefiksētu. Daži Urāna mēneši ir tikpat dīvaini kā planēta – daļa no tiem ar Urānu ap sauli riņķo vienā plaknē, bet tam ir arī vairāki pavadoņi ar neregulārām, nobīdītām un izteikti eliptiskām orbītām. Iespējams, tieši Urāna pavadoņu pētīšana ļaus beidzot noskaidrot, kāpēc Urāns ir tāds "izlēcējs" un ir tik ļoti "sagāzies".

Tuvāki novērojumi ar zondi nav gaidāmi ātrāk par 2040. gadu, tāpēc šobrīd Džeimsa Veba teleskops ir viena no labākajām iespējām pētīt šo neparasto Saules sistēmas objektu.