Urāns bieži tiek uzskatīts par Saules sistēmas "izlēcēju", un pamatoti. Kaut katrai planētai ir savas unikālās īpašības, bet Urāns ir pavisam dīvains. Un nu Džeimsa Veba teleskops ļauj septīto Saules sistēmas planētu ieraudzīt jaunā gaismā.
Ar ko tad Urāns tā atšķiras no citām planētām? Lielākajai daļai planētu rotācijas ass ir ar samērā nelielu nobīdi no perpendikula attiecībā pret orbītas plakni. Zemei šī nobīde ir apmēram 23,5 grādi, un tieši tāpēc mums ir tāda lieta kā gadalaiki. Ja Zeme rotētu perpendikulāri orbītas plaknei ap Sauli, tad abi poli no Saules vienmēr būtu vienādā attālumā un nebūtu ne ziemas, ne vasaras. Merkuram šīs nobīdes faktiski nav vispār. Taču Urāns ir "sagāzies" pilnīgi šķērsām – tā nobīde no orbītas plaknes ir 98 grādi, un varētu pat teikt, ka tas it kā "ripo" pa orbītu.
Urāns vidēji no Saules atrodas trīs miljardu kilometru attālumā. Viens Urāna gads ir 84 Zemes gadi, bet katrs gadalaiks attiecīgi ilgst apmēram 21 gadu. Vienīgā zonde, kas to jebkad apciemojusi, ir "Voyager 2". Tā palidoja garām Urānam 1986. gada janvārī. Tobrīd Urāna dienvidpolā bija vasara, bet ziemeļpolā – gadiem ilga tumsa un ziema. Šobrīd ziemeļpolā ir pavasaris, bet vasaras iestāšanās tur gaidāma 2028. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!