Edingtona starjauda vai Edingtona limits, vienkārši skaidrojot, nosaka augšējo robežu, cik liela starjauda var būt noteikta izmēra objektam, citiem vārdiem – maksimumu, cik daudz enerģijas noteikta izmēra objekts var izstarot noteiktā laika vienībā. Tas ietver ne tikai redzamās gaismas, bet arī visu citu veidu elektromagnētisko starojumu. Šajā gadījumā – rentgenstarojumu.
Nupat zinātniskajā izdevumā "The Astrophysical Journal" publicētā darbā raksturots pulsārs M82 X-2, kas daudzkārt pārsniedz šo limitu. Pulsāri ir specifisks neitronu zvaigžņu tips. Neitronu zvaigznes ir maza diametra un ārkārtīgi blīvi objekti – tas, kas paliek pāri no pārmilzu zvaigznēm to dzīves cikla beigās, šo zvaigžņu kodoliem gravitācijas ietekmē kolapsējot. Neitronu zvaigznes diametrs parasti ir vien daži desmiti kilometru, bet masa – no 1,4 līdz apmēram 2-3 Saules masām. Pulsāri ir ātri rotējošas neitronu zvaigznes, kas tostarp ar noteiktiem intervāliem no magnētiskajiem poliem emitē elektromagnētisko starojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
