Treniņu nolūkos gan tiks veiktas visas starta procedūras, tostarp degvielas iepildīšana un atskaite līdz pat pēdējām sekundēm, izpaliekot vien dzinēju iedarbināšanai. Šo procesu dēvē par "wet dress rehearsal".
Jau iepriekš "SpaceX" pārstāvji norādīja, ka starts var tikt pārcelts, jo tam pieiets ar lielu rūpību. Katrai detaļai un niansei pirms "zaļās gaismas" došanas jābūt perfektai. Arī tad, kad raķete pacelsies gaisā, Masks pieļauj visai lielu varbūtību, ka būs ķibeles. "Twitter Spaces" pasākumā viņš, uzrunājot savu auditoriju, atzina: "Ja tiksim gana tālu prom no starta platformas, pirms kaut kas noies greizi, es uzskatīšu to par izdošanos. Tikai neuzlaidiet gaisā starta platformu!"
Plānots, ka atkārtots mēģinājums gaidāms tuvākajās dienās. Zemāk vari izlasīt, kā tas notiks.
Iepriekš atsevišķi izmēģināts "Starship" kosmosa kuģis, bet vēl nekad iepriekš nav palaista visa milzīgā raķete. Gan starta pakāpei, gan kosmosa kuģim ir uzbūvēti vairāki prototipi. Šoreiz gaisā dosies "Starship" prototips ar numuru 24 un "Super Booster" pirmā pakāpe ar numuru septiņi.
Raķete ir ne tikai izmēros prāvākā jebkad uzbūvētā, bet arī kļūs par pašu jaudīgāko, kas jebkad atrāvusies no zemes. Kopējā masa (ar degvielu) ir aptuveni 5000 tonnu. "Apollo" misiju ēras milzis "Saturn V" svēra nepilnas 3000 tonnas. Lai šādu masu paceltu gaisā, sinhroni darbosies 33 "Raptor" dzinēji. Viens šāds dzinējs ir trīsreiz spēcīgāks par "Merlin 1D", kas darbina "Falcon 9" raķetes – Maska kosmosa kompānijas "darba zirgus". Raķetes otro pakāpi darbinās seši "Raptor" dzinēji. Visiem starta pakāpes 33 dzinējiem darbojoties ar pilnu jaudu, tie jūras līmenī nodrošinās gandrīz 75 miljonu ņūtonu lielu vilces spēku, gandrīz divtik vairāk nekā "Saturn V".
Raķete startēs no "SpaceX" kosmodroma "Starbase", kas atrodas Teksasā. Pirmās pakāpes 33 dzinēji darbosies 169 sekundes, pēc tam tiks atslēgti, un trīs sekundes vēlāk no starta pakāpes atdalīsies "Starship" kosmosa kuģis. Pirmā pakāpe tikmēr sāks kontrolētu kritienu atpakaļ. Atšķirībā no "Falcon 9" raķetēm, kur atkārtoti izmantojama ir tikai pirmā pakāpe, "Starship" milzim atkārtoti izmantojamas ir abas daļas. Taču šoreiz tās nenosēdīsies vertikāli uz peldošas platformas, bet gan kontrolēti tiks "noguldītas" okeānā. Kamēr pirmā pakāpe piezemēsies Meksikas līcī apmēram 32 kilometrus no Teksasas krastiem, "Starship" turpinās ceļu uz austrumiem. Seši "Raptor" dzinēji darbosies apmēram 6,5 minūtes un tiks izslēgti lidojuma 560. sekundē.
"Starship" šajā lidojumā nesasniegs ātrumu, kas nepieciešams, lai lidaparāts zemajā orbītā varētu riņķot ap mūsu planētu. Orbitālais ātrums ir atkarīgs no augstuma, kādā lidaparāts riņķo ap Zemi, un "Starship" gadījumā šajā augstumā tie būtu apmēram 28 160 kilometri stundā jeb 7,82 kilometri sekundē. Taču "Starship" šim ātrumam pietuvosies un veiks nepilnu orbītu ap zemi. Zemes atmosfērā lielā ātrumā kuģis ieies virs Havaju salām, kur tam kontrolēti jāiegāžas okeānā apmēram 100 kilometrus no Kauai salas.
Šī lidojuma galvenais mērķis ir datu vākšana par "Starship" veiktspēju. "Plānojam ievākt pēc iespējas vairāk datu, lai izprastu, kādām slodzēm kuģis ir pakļauts," norādīts "SpaceX" dokumentā, kas jau 2021. gadā, gatavojoties šim lidojumam, iesniegts ASV atbildīgajām varas iestādēm. Ar datorsimulācijām var uzzināt daudz ko, bet ne visu – reāla lidojuma laikā iegūtā informācija arī būs pamats, uz kā tiks balstītas visas turpmākās izmaiņas "Starship" un "Super Booster" dizainā.
Šis ir vien kārtējais solis ceļā uz galamērķi – "Starship" sistēmu, kas var kalpot kā astronautu "taksometrs" ne tikai uz zemo Zemes orbītu vai Mēnesi, bet arī ar laiku nogādāt cilvēkus līdz Marsam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
