Iepriekš "SpaceX" veica vairākus izmēģinājuma lidojumus ar raķetes augšējo pakāpi. Reizēm arī tie sagādāja nepatīkamus pārsteigumus, ne vienu reizi vien raķetei eksplodējot.
Taču šajā konfigurācijā iespaidīgais "Zvaigžņu kuģis" vēl nekad nebija izmēģināts. Kopā ar starta pakāpi tas ir 120 metrus garš – par deviņiem metriem garāks nekā līdz šim lielākā kosmosa raķete "Saturn V", kas uzbūvēta jau 60. gados un bija NASA astronautu "taksometrs" līdz Mēnesim.
"Starship" ir arī visjaudīgākā jebkad uzbūvētā raķete. Pirmo pakāpi darbina 33 "Raptor" dzinēji. Katrs no tiem ir trīs reizes jaudīgāks par "Merlin 1D", kas darbina "Falcon 9" raķetes – Īlona Maska kosmosa kompānijas "darba zirgus". Šie dzinēji jūras līmenī nodrošina gandrīz 75 miljonu ņūtonu lielu vilces spēku, divreiz pārspējot "Saturn V" jaudu. Otrā pakāpe jeb pats "Starship" kuģis aprīkots ar sešiem "Raptor" dzinējiem, no kuriem trīs pielāgoti vakuuma apstākļiem.
Ja "Falcon 9" raķetēm atkārtoti izmantojama tikai pirmā pakāpe, tad "Starship" dizains paredz iespēju atkārtoti izmantot visu raķeti.
Raķete startēja no "SpaceX" kosmodroma "Starbase", kas atrodas Teksasā. Pirmās pakāpes dzinējiem šajā startā bija jādarbojas precīzi 169 sekundes, pēc tam jāizslēdzas. Trīs sekundes vēlāk no starta pakāpes jāatdalās "Starship" kosmosa kuģim. Šajā posmā arī notika kļūme – starta pakāpe neatdalījās, un drīz pēc tam gaisā bija redzama eksplozija. Vai, kā to ar labu devu humora formulēja "SpaceX" – "strauja, neplānota demontāža".
Ja lidojums būtu turpinājies pēc plāna, tad pirmajai pakāpei pēc atdalīšanās būtu jāsāk kontrolēts kritiens atpakaļ. Nebija iecerēts, ka tā nosēdīsies vertikāli uz peldošas platformas. Tā tiktu "noguldīta" okeānā. Kamēr pirmā pakāpe piezemētos Meksikas līcī apmēram 32 kilometrus no Teksasas krastiem, "Starship" turpinātu ceļu uz austrumiem. Sešiem "Raptor" dzinējiem jādarbojas apmēram 6,5 minūtes un jāizslēdzas lidojuma 560. sekundē.
Arī tad, ja viss būtu noritējis sekmīgi, "Starship" šajā lidojumā nebija plānots sasniegt ātrumu, kas nepieciešams, lai lidaparāts zemajā orbītā varētu riņķot ap mūsu planētu. Orbitālais ātrums atkarīgs no augstuma, kādā lidaparāts riņķo ap Zemi, un "Starship" gadījumā šajā augstumā tie būtu apmēram 28 160 kilometri stundā jeb 7,82 kilometri sekundē. Taču "Starship" šim ātrumam bija jāpietuvojas, veicot nepilnu riņķi ap Zemi. Zemes atmosfērā lielā ātrumā kuģim pēc tam būtu jāielido virs Havaju salām un jāiegāžas okeānā apmēram 100 kilometrus no Kauai salas.
Šī lidojuma galvenais mērķis bija datu vākšana par "Starship" veiktspēju. "Plānojam ievākt pēc iespējas vairāk datu, lai izprastu, kādām slodzēm kuģis ir pakļauts," norādīts "SpaceX" dokumentā, kas jau 2021. gadā, gatavojoties šim lidojumam, iesniegts ASV atbildīgajām varas iestādēm. Ar datorsimulācijām var uzzināt daudz ko, bet ne visu – reāla lidojuma laikā iegūtā informācija arī būs pamats, uz kā tiks balstītas visas turpmākās izmaiņas "Starship" un "Super Booster" dizainā. Un arī tikai četras minūtes ilgs lidojums dos vērtīgus datus.
Šis ir vien kārtējais solis ceļā uz galamērķi – "Starship" sistēmu, kas var kalpot kā astronautu transports ne tikai uz zemo Zemes orbītu vai Mēnesi, bet arī ar laiku nogādāt cilvēkus līdz Marsam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
