Pērn februārī jaunākais NASA Marsa rovers "Perseverance" jeb Persijs tika pie negaidīta ceļabiedra – rovera ritenī bija ievēlies akmens. Persijs to savās gaitās veda līdzi vairāk nekā gadu, un nu jaunākie attēli no rovera navigācijas kamerām liecina, ka abu ceļi beidzot šķīrušies.
Kad NASA pirmo reizi pamanīja akmeni rovera kreisās puses priekšējā ritenī, Persijs pa Marsu bija braukājis jau 341 solus jeb Marsa dienas. Rovera komanda uzjautrinājās, ka akmens kļuva par Persija mājdzīvnieku, un tam nācās "dzīvot" ritenī, jo roveram neesot kabatu. Tā kā akmens šajā vietā nekādus bojājumus un riskus rovera darbībai neradīja, NASA inženieri arī pārāk nepūlējās izgudrot un veikt manevrus, lai to no riteņa izdabūtu ārā. Un tā akmens kļuva par Persija ceļabiedru uz 427 soliem jeb ilgāk nekā vienu Zemes gadu.
Inženieri norāda, ka akmens ritenī varējis ievelties, kad rovers šķērsojis kādu slīpu nogāzi. Vēl viens variants – kad rovers brauc pāri vietai ar šādu nelielu akmeņu un šķembu slāni, un rovera masa iespiež riteņus dziļāk virsmā.
Attēls, kas uzņemts ar navigācijas kameru 2023. gada 18. aprīlī, liecina – ritenī akmens vairs nav.
Šajā laikā tas kopā ar roveru noceļojis apmēram 10 kilometrus. Rovera komandas inženieri tam veltījuši arī atvadu vārdus.
Vietnē "Universe Today" arī pajokots, ka rovers varbūt vienkārši meklē citu akmeni, kas tam patiks labāk. Un uz Marsa par piedāvājumu šajā ziņā nudien nevar sūdzēties.
Kopumā Persijs Marsa virsmu šobrīd pēta nu jau ilgāk par diviem Zemes gadiem, darbojoties Jezero krāterī. Daudzas pazīmes liecina, ka te savulaik bijis sens ezers. Pirms miljardiem gadu Marss bija dzīvībai labāk piemērota vieta ar mērenāku klimatu, un arī virspusē plūda šķidrs ūdens. Šobrīd Persija galvenie uzdevumi ir meklēt pazīmes, kas varētu liecināt par kādreiz uz Marsa eksistējušu dzīvību. Tāpat arī rovers veic urbumus un ņem paraugus, kas tiek noglabāti īpašās, hermētiski noslēgtās tvertnēs. Tās nākotnē plānots nogādāt atpakaļ uz Zemi pētīšanai labi aprīkotās laboratorijās.
Starp citu, arī Persija kompanjons – nelielais helikopters "Ingenuity" – nesen iepriecināja Marsa pētniekus. Tas veicis nu jau 50 sekmīgus lidojumus. Negaidīts sasniegums, ņemot vērā, ka tas ir pirmais rotoru lidaparāts, kas pacēlies gaisā uz citas planētas (kur turklāt ir ļoti retināta atmosfēra). Pateicoties "Ingenuity" veiksmei, NASA turpmākās Marsa izpētes misijās apsver jau daudz plašāku šādu dronu pielietojumu zinātnisko datu vākšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
