Taikonauti min uz papēžiem amerikāņiem. Ķīna grib iekarot Mēnesi šajā desmitgadē

Atgriežas kā kosmosa lielvalsts

Ne tikai darbi raķešbūves cehos un kosmosā, bet arī darbs ar sabiedrisko domu – Ķīna ir apņēmusies nostiprināt sabiedrībā apziņu par sevi kā neatņemamu daļu no kosmosa lielvaru saimes. Par to liecina fakts, ka Kosmosa dienas tradīcija Ķīnā iedibināta vien pavisam nesen – 2016. gadā. Izvēlēts 24. aprīlis, jo šajā datumā 1970. gadā ķīnieši orbītā nogādāja savu pirmo mākslīgo pavadoni.

Tiesa, pēc tam iestājās ilgstošs "sausuma periods" – maiņa partijas vadībā pēc Mao Dzeduna nāves nāca ar dažādām blaknēm arī kosmosa apguves jomā. Vairāki starpkontinentālo ballistisko raķešu projekti tika apturēti. Jāatgādina, ka tolaik – jo īpaši PSRS – daudzas orbitālās raķetes attīstījās vispirms kā militāras nozīmes ballistiskās raķetes, bet pēc tam tika modificētas vai pārveidotas, pielāgojot kosmiskajiem lidojumiem. Piemēram, arī "Vostok-K", kas nogādāja kosmosā Juriju Gagarinu, bija pasaulē pirmās starpkontinentālās ballistiskās raķetes R-7 versija. Arī ķīniešu "Long March 1", kas pirms 53 gadiem kosmosā uzšāva Ķīnas pirmo satelītu, "izauga" no militāriem mērķiem paredzētu raķešu programmas.

Nākamais vērā ņemamais pagrieziena punkts Ķīnas kosmosa programmā bija 80. gadu otrajā pusē, kad tā sāka piedāvāt komercpakalpojumus, un 1988. gadā Reigana administrācija pat vienojās par amerikāņu satelītu sūtīšanu kosmosā ar ķīniešu raķetēm.

Taču par kārtīgu Ķīnas atgriešanos kosmosa lielvalstu apritē var sākt runāt vien pēc 2000. gada. Sākumā Ķīna veiksmīgi nosūtīja kosmosā vairākus bezpilota kosmosa kuģus, bet 2003. gadā – pirmos taikonautus, kļūstot vien par trešo valsti pasaulē aiz ASV un Krievijas, kurai izdevies nogādāt cilvēku kosmosā ar attiecīgajā valstī būvētu raķeti.

Ceļa karte uz Mēnesi