Pirms mēneša NASA vadītājs Bils Nelsons uzrunāja ASV Kongresu un lūdza papildu 250 miljonus, lai varētu atgādāt uz Zemi Marsa paraugus, ko šobrīd iegūst rovers "Perseverance". Ir visnotaļ ticams, ka šis nebūs pēdējais lūgums pēc papildu naudas. Turklāt – pat tad, ja tā tiks piešķirta, nav nekādu garantiju, ka misijas īstenotāji "nepagrābs" riekšavu no krājkasītes, kas paredzēta citiem projektiem. Par to nesen publicētā rakstā vēsta izdevums "Scientific American".
Jau iepriekš "Campus" klāstījis, cik ļoti dārgi un sarežģīti būs atgādāt NASA rovera ievāktos Marsa paraugus atpakaļ uz Zemi. Tā ir kompleksa misija ar daudziem etapiem, kuriem jāizdodas visiem kā vienam, pretējā gadījumā viss būs velti. Turklāt vairāki no šiem posmiem tiks īstenoti pirmo reizi vēsturē.
Šobrīd NASA rovers "Perseverance" vairākus paraugus jau ir iepakojis hermētiski noslēgtās tvertnēs sūtīšanai atpakaļ uz Zemi. Pēc tam jau citam robotizētajam aparātam tie būs jāsavāc, droši jānogādā līdz nelielai raķetei, kas tos nogādās no Marsa virsmas līdz citam kosmosa kuģim Marsa orbītā. Tiem droši jāsatiekas un jānodod krava. Pēc tam mēnešiem ilgs ceļš atpakaļ līdz Zemei, un tad vēl paraugiem jāiztur ugunīgs lidojums cauri Zemes atmosfērai. "Ikvienam no šiem soļiem jānotiek secīgi, un tie visi būs dārgi un nedrīkst izgāzties. Pretējā gadījumā paraugus nedabūsim," žurnālam "Scientific American" skaidro planētu pētnieks Alans Sterns, kas savulaik bija NASA par zinātniskajām misijām atbildīgās struktūrvienības vadītāja vietnieks.
"Mars Sample Return" (MSR) misija ir viena no augstākajām prioritātēm aģentūras izpētes projektu sarakstā, un tieši tāpēc Nelsons lūdzis Kongresam papildu finansējumu. Šajā projektā vienkārši ir ieguldīts pārāk daudz, lai to palaistu vējā. Un šādi projekti NASA bijuši arī iepriekš – ieilguši un ar pamatīgi pārsniegtu budžetu. Protams, visi novērtē un priecājas par tiem, kas beigās sekmīgi īstenoti un pāršķir jaunu lappusi kosmosa izpētē. Pēdējos gados nebūs labāka piemēra par Džeimsa Veba kosmisko teleskopu. Taču arī tas grandiozi pārsniedza plānotās izmaksas – 2014. gadā plānota starta un piecu miljardu dolāru vietā starts 2021. gadā un kopējās izmaksas ap 10 miljardiem. Lai finansētu Veba teleskopa misiju, NASA toreiz pārtrauca savu dalību Eiropas Kosmosa aģentūras vadītajā "ExoMars" projektā. "Toreiz, kad visa šī nauda tika novirzīta Džeimsa Veba teleskopa projektam, daudz citu misiju nenotika. Vai nu tās bija atceltas, vai arī tika iesaldētas, kaut ar pašām misijām problēmu nebija – NASA vienkārši bija jāatrod finansējums," bilst Sterns. Un vēsture liecina, ka šī jau ir kļuvusi par ierastu praksi. Sākumā kāda projekta izmaksu aplēses šķiet cerīgas, bet ir gandrīz vai skaidrs, ka tās ja ne dubultosies, tad būtiski pieaugs. MSR nav izņēmums.
Turklāt, ja neskaita "Perseverance" rovera sagatavotos paraugus, pārējie misijas posmi ir vēl ļoti tālu no īstenošanas. Principā tie vēl ir plānošanas stadijā – nav oficiāli sastādīts nedz misijas īstenošanas grafiks, nedz katra posma atsevišķās izmaksas, nedz citas tehniskās detaļas. Savulaik arī MSR bija otrā ierakumu pusē – no tās aizvirzīti resursi, lai nodrošinātu rovera "Perseverance" nosēdināšanu uz Marsa virsmas. Tomēr to vēl var attaisnot, jo šis rovers ir būtiska MSR sastāvdaļa. Tomēr pēc tam, lai atgūtu iekavēto un kaut cik pieturētos pie MSR misijas grafika, atkal bija jāatņem kam citam. Šajā gadījumā ir runa ne tikai par naudu, bet arī zinātniekiem un inženieriem. Galu galā "krājkasīte", no kuras aizņēmās MSR attīstīšanai, bija misija uz asteroīdu "Psīhe". Šis asteroīds ir ļoti interesants sava sastāva dēļ. Savulaik pat izskanējis, ka tas teju viss varētu sastāvēt no dzelzs, niķeļa un citiem derīgiem metāliem, tāpēc arī NASA vēlas sūtīt zondi, lai par to pārliecinātos. Startam bija jānotiek 2022. gada oktobrī, bet iekšējā resursu "kanibālisma" rezultātā uz šo laiku zonde nebija gatava startam. Nu NASA mērķē uz šī gada oktobri.
Taču šāda ķēdes reakcija turpinās un, šķiet, nebeigsies. Katra neiekļaušanās grafikā un finansējumā nozīmē, ka ciest var kāda cita misija. Nupat par vismaz trim gadiem uz priekšu pavirzīta Veneras izpētes misija VERITAS, kas pamatīgi sadusmoja šajā projektā iesaistītos zinātniekus. Arī otra Veneras misija DAVINCI+ netiks īstenota laikā. Tāpat finansējums apcirpts kosmosa teleskopa "NEO Surveyor" projektam, kas novērotu Zemei tuvos asteroīdus un būtu svaŗīga sastāvdaļa asteroīdu aizsardzības agrīnās brīdināšanas sistēmā. Vēl viena aizraujoša misija ar lielu potenciālu ir "Dragonfly" – rotoru drons, kurš pētītu Saturna mēneša Titāna apstākļus. Titānu uzskata par vienu no Saules sistēmā perspektīvākajiem kandidātiem dzīvības pēdu meklēšanai.
Pirms dažiem gadiem veiktā auditā šī NASA prakse raksturota kā "aizņemšanās no Jāņa, lai atdotu parādu Pēterim". "Šobrīd nav nevienas misijas, kas nebūtu riska zonā," žurnālam "Scientific American" atzīst Planētu zinātnes institūta vadītājs Marks Saikss.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
