Haleja komēta ir pirmā dokumentētā periodiskā komēta, un tās periods svārstās no 74 līdz 79 gadiem, bet vidēji ir aptuveni 76 gadi. Nākamreiz no Zemes to varēsim vērot 2061. gadā. Taču par sevi tā atgādina ik gadu – no aprīļa otrās puses līdz maija beigām vērojama Ēta Akvarīdu meteoru plūsma. Šis dienvidu puslodē labi redzamais "zvaigžņu lietus" rodas, Zemei lidojot cauri Haleja komētas atstāto atlūzu joslai. Zīmīgi, ka Haleja komēta Zemes orbītu ap Sauli šķērso divreiz, tāpēc šīs komētas palieku izraisītās meteoru plūsmas varam vērot divreiz gadā. Maijā redzamas Ēta Akvarīdas, bet oktobrī – Orionīdu plūsma.
Pirmdien, 8. maijā, viena šāda "zvaigžņu lietus lāse" iztriecās cauri jumtam kādā namā Houpvelā. Tobrīd pēc vietējā laika bija agra pēcpusdiena, tāpēc neviena mājās nebija. Kad mājas īpašnieki atgriezās un guļamistabā pamanīja tumšas krāsas akmeni, no sākuma, protams, nesaprata, kas tas varētu būt. Tomēr fakts, ka objekts istabā ielidojis ne caur logu, bet jumtu, turklāt atstājot pamatīgu bukti arī grīdā, ļāva drīz vien apjaust – tas, visticamāk, ir meteorīts.
"Es tam pieskāros, jo sākumā domāju, ka tas ir vien parasts akmens. Tas bija silts," raidorganizācijai "CBS News Philadelphia" klāstīja mājas saimniece Sūzija Kopa. Trieciena atstātās pēdas liecina, ka meteorīts izbrāzies cauri jumtam, tad atsities pret parketa grīdu un atkal ietriecies griestos, atstājot tur vēl vienu bukti, līdz beidzot apstājies istabas kaktā. Šādi gadījumi, kaut nav bezprecedenta, notiek visai reti, un arī tieša meteorīta trieciena rezultātā neviens cilvēks, cik līdz šim zināms, bojā nav gājis. Arī spēcīgā bolīda eksplozija 2013. gadā virs Čeļabinskas galvenokārt ēkas un automašīnas sabojāja un cilvēkus ievainoja, sprādziena triecienviļņa ietekmē plīstot namu stikliem.
"Esmu savas karjeras laikā redzējis gana daudz dīvainu un interesantu lietu, bet nekad nebūtu iedomājies, ka viens no tiem būs šāds meteorīts," izdevumam "Business Insider" atklāja Houpvelas policijas šefs Džeimss Roso.
Meteorīts ir aptuveni 10 centimetrus plats un 15 centimetrus garš un sver nepilnus divus kilogramus. Tas namā ietriecies neilgi pēc tam, kad piedzīvots Ēta Akvarīdu plūsmas maksimums, tāpēc astronomi neizslēdz iespēju, ka ciemiņš no kosmosa varētu būt tieši viena no Haleja komētas atlūzām. Tādas meteoru plūsmas laikā Zemes atmosfērā iebrāžas desmitiem vai pat simtiem stundā, taču vairums gaisā arī sadeg un līdz zemei netiek. Astronoms Dereks Pitss "CBS News Philadelphia" norādīja – šis objekts varētu būt gandrīz tikpat vecs kā pati Saules sistēma – no četriem līdz pieciem miljardiem gadu. To, vai šis meteorīts tiešām ir Haleja komētas fragments, pagaidām gan vēl nevar apstiprināt vai noliegt – nepieciešama tālāka izpēte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!