M101 galaktika
Atklāt vienu no grandiozākajiem notikumiem Visumā – pārnovu – ir atzīstams panākums pat profesionāļiem ar iespaidīgiem teleskopiem un resursiem. Taču japānis Koiči Itagaki pierādījis, ka azotē obligāti nav jābūt doktora grādam astronomijā un pagalmā – milzīgai observatorijai. Viņš pamanījis pārnovas eksploziju 21 miljonu gaismas gadu attālumā esošā galaktikā, un jau pavisam drīz arī profesionāļi vērsa jaudīgākos cilvēku rīcībā esošos instrumentus pretī šim debess pleķītim. Šī nav pirmā reize, kad Itagaki apsteidzis pārējos – kā amatierus, tā profesionāļus.

Pārnova ir īsta kosmiskā kataklizma, krāšņa eksplozija. Tā savu mūžu beidz lielas, masīvas zvaigznes. Saulei nepietiek masas, lai šādi sava dzīves cikla beigās eksplodētu. Taču, ja pārnovas eksplozija notiktu mūsu galaktikā, Piena Ceļā, tad šī notikuma izstarotā gaisma uz brīdi varētu būt pat spožāka par Mēnesi. Vai bieži varam būt liecinieki šādiem grandioziem notikumiem?

"Paradoksāli, ka atbilde vienlaikus ir "bieži" un "reti". Pārnovas novēro citās galaktikās, kas atrodas ļoti tālu no mums. Kaut arī šīs pārnovas var būt tikpat spožas kā visa galaktika, lielākoties no mūsu perspektīvas ir runa par vāji spīdošām zvaigznītēm, kas tā arī nekad nav bijušas redzamas ar neapbruņotu aci. Savukārt mūsu galaktikā – Piena Ceļā – uzliesmošanas biežums novērtēts tā ap vienu līdz divām pārnovām gadsimtā," savulaik "Campus" skaidroja Latvijas Universitātes Astronomijas (LU) institūta pētnieks Ilgonis Vilks.

KosmossAstronomijazinatneLatvijas Astronomijas biedrībaHabla teleskopsDžeimsa Veba kosmiskais teleskopsPārnovas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit