Taisnība ir tā, ka parastās lodīšu pildspalvas astronautiem neder. Nav pat jālido kosmosā, to varam pārbaudīt katrs savās mājās. Paņem parasto lodīšu pildspalvu un pamēģini parakstīt, turot blociņu pret griestiem. Sākumā izdosies, bet pavisam drīz pildspalva vairs nerakstīs. Vainīga gravitācija – tinte aizplūdīs prom no lodītes pildspalvas rakstāmajā galā. To, protams, visai ātri saprata kā NASA, tā padomju kosmonauti. Tomēr, kā apgalvo vecais joks, amerikāņi stūrgalvīgi esot grūduši miljonu miljonus, lai izstrādātu pildspalvu, kas derīga rakstīšanai mikrogravitācijas apstākļos, kamēr krievi vienkārši rakstījuši ar zīmuļiem.
Patiesībā arī amerikāņi lietoja zīmuļus. Turklāt – kas ir jo būtiskāk – tolaik arī zīmuļi nebija gluži tā labākā izvēle, un pavisam citu apsvērumu dēļ. Tie rakstīja bez problēmām, tomēr nevar novērtēt par zemu riskus, ko kosmosā var radīt nolūzis zīmuļa gals vai grafīta putekļi. Vai asināšanas rezultātā radušās koka skaidiņas. Savulaik, 60. gados, filtrācijas sistēmas kosmiskajos lidaparātos nebūt nebija tik labas kā šobrīd Starptautiskajā kosmosa stacijā. Grafīts vada elektrību, un, nolūzušam zīmula galam vai grafīta putekļiem iekļūstot ne tur, kur vajag, bija īssavienojumu risks. To, ko nozīmē ugunsgrēks kosmiskā lidaparāta kapsulā, NASA iemācījās ļoti skarbā veidā – treniņos uz zemes 1967. gadā dzīvi sadega trīs "Apollo 1" astronauti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
