NASA zonde "Cassini" pētīja Saturna sistēmu 13 gadus, pirms aizgāja bojā "varoņa nāvē", ienirstot gredzenotā milža gāzu mākoņos. Iegūtā informācija aizvien noder jauniem atklājumiem. Nupat secināts, ka viens no Saturna pavadoņiem spļauj kosmosā fosforu – ķīmisko elementu, kas ir būtisks dzīvu būtņu attīstībai.
Runa ir par Enceladu – vienu no ievērojamākajiem Saturna mēnešiem. Encelads ir ledaina pasaule ar diametru apmēram 500 kilometri. Nedaudz lielāks par Latvijas garumu no austrumu līdz rietumu robežai. Zem bieza ledus slāņa, kā liecina līdz šim veiktā izpēte, ir okeāns. Pagaidām NASA zondes zem ledus segas ielūkoties nevar, taču Encelads ir pretimnākošs un reizēm ar saviem noslēpumiem padalās, izspļaujot kosmosā analīzei derīgu materiālu ledainu geizeru veidā. Zonde "Cassini" pat vairākas reizes ir izlidojusi cauri šādām strūklām.
Iepriekš atklāts, ka Encelada okeāna ūdenī atrodams mums ierastais galda sāls jeb nātrija hlorīds, kā arī nātrija bikarbonāts, ko mēs labāk pazīstam kā dzeramo sodu. Diemžēl "Cassini" komanda nebija paredzējusi, ka zonde tiks pie tik ekskluzīva materiāla analīzei, tāpēc tās instrumenti nebija piemēroti šādu geizeru ķīmiskā sastāva analīzei. Instruments "Cosmic Dust Analyzer" galvenokārt bija domāts, lai noteiktu sastāvu Saturna gredzeniem, kuriem arī zonde lidojusi cauri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
