NASA zonde "Cassini" pētīja Saturna sistēmu 13 gadus, pirms aizgāja bojā "varoņa nāvē", ienirstot gredzenotā milža gāzu mākoņos. Iegūtā informācija aizvien noder jauniem atklājumiem. Nupat secināts, ka viens no Saturna pavadoņiem spļauj kosmosā fosforu – ķīmisko elementu, kas ir būtisks dzīvu būtņu attīstībai.
Runa ir par Enceladu – vienu no ievērojamākajiem Saturna mēnešiem. Encelads ir ledaina pasaule ar diametru apmēram 500 kilometri. Nedaudz lielāks par Latvijas garumu no austrumu līdz rietumu robežai. Zem bieza ledus slāņa, kā liecina līdz šim veiktā izpēte, ir okeāns. Pagaidām NASA zondes zem ledus segas ielūkoties nevar, taču Encelads ir pretimnākošs un reizēm ar saviem noslēpumiem padalās, izspļaujot kosmosā analīzei derīgu materiālu ledainu geizeru veidā. Zonde "Cassini" pat vairākas reizes ir izlidojusi cauri šādām strūklām.
Iepriekš atklāts, ka Encelada okeāna ūdenī atrodams mums ierastais galda sāls jeb nātrija hlorīds, kā arī nātrija bikarbonāts, ko mēs labāk pazīstam kā dzeramo sodu. Diemžēl "Cassini" komanda nebija paredzējusi, ka zonde tiks pie tik ekskluzīva materiāla analīzei, tāpēc tās instrumenti nebija piemēroti šādu geizeru ķīmiskā sastāva analīzei. Instruments "Cosmic Dust Analyzer" galvenokārt bija domāts, lai noteiktu sastāvu Saturna gredzeniem, kuriem arī zonde lidojusi cauri.
Tomēr, uzlabojoties datu analīzes metodēm, arī no šīs informācijas var izdabūt ārā jaunus atklājumus. Starptautiska zinātnieku komanda nupat secinājusi, ka Encelada ledus geizeru izspļautajā materiālā ir arī fosfors, bez kura mums zināmā dzīvība nav iedomājama. Tas ir 11. visvairāk izplatītais elements mūsu planētas garozā. Un arī cilvēka organismā fosfora sastāvs dažādos savienojumos pārsniedz 1%. Tas burtiski ir mūsu uzbūves viens no pamatelementiem – DNS nukleotīds sastāv no slāpekļa bāzes, dezoksiribozes un fosfāta grupas. Fosfāti atrodami arī citās dzīvībai svarīgās molekulās.
Vai tas nozīmē, ka zem Encelada ledus čum un mudž citplanētu dzīvība? Nē, protams. Šādiem apgalvojumiem vajadzēs krietni spēcīgākus pierādījumus par dažiem dzīvībai svarīgiem ķīmiskajiem elementiem ūdenī. Tomēr, kaut varbūtība ir neliela, nav arī izslēgts, ka Encelada okeāna dzīlēs pie kādas ģeotermālas atveres gultnē ir viss nepieciešamais, lai varētu attīstīties mikroskopiskas dzīvības formas – gan pareizais ķīmiskais sastāvs ūdenī, gan arī siltumenerģija. Saules gaisma, saprotams, tur neiespīd, tāpēc vienīgais variants būtu Encelada dzīļu enerģija.
Fosfora atrašana Encelada materiālā ir vēl viens datu punkts, kas ļauj radīt izpratni par notiekošo acīm paslēptajā okeānā. Varbūt kādreiz NASA spēs uz turieni nosūtīt arī zondi, kas pirmo reizi spētu ienirt citas pasaules ūdeņos.
Līdz šim neparastākā zonde. NASA kosmosā grib sūtīt mehānisku čūsku
Saturnam ir daudz biedru, un kā nu ne – kurš gan negribētu sev draugos tādu skaistu, apgredzenotu planētu? Astronomiem zināmi 83 pavadoņi, kas riņķo ap Saules sistēmas otru lielāko planētu, un nav izslēgts, ka nākotnē tiks atklāti vēl citi Saturna mēneši. Viens no interesantākajiem ir Encelads, kas ir potenciāls kandidāts ārpuszemes dzīvībai. Kādreiz to varētu pētīt līdz šim neparastākā dizaina zonde – robotiska čūska.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
