Iepriekšējās paaudzes NASA rovers "Curiosity" pa Marsu ripinās jau vairāk nekā desmit gadus, pētot Geila krāteri. Kaut jau visai cienījama vecuma, "Curiosity" aizvien mācās un uzlabo savas spējas – nesen tas vairākas dienas "nosnaudās", kamēr misijas speciālisti atjaunina programmatūru. Pamodies ar "svaigu prātu", rovers uzņēma skaistu fotogrāfiju, kur Marss redzams vienlaikus rīta pusē un pēcpusdienā.
Viens no apmēram 180 dažādiem programmatūras atjauninājumiem bija saistīts tieši ar fotogrāfiju – nu "Curiosity" spēj daudz ātrāk apstrādāt attēlu datus. Programmatūras atjauninājums notika no 3. līdz 7. aprīlim, bet 8. aprīlī rovers "pamodās" un pārbaudīja, vai viss darbojas kā nākas.
Ar ko šis attēls ir tik īpašs? Tas (kā jau liela daļa no Marsa attēliem) ir kompozītattēls, sastiķēts no diviem atsevišķiem kadriem. Būtiski, ka daļa datu ievākti rīta pusē, bet daļa pēcpusdienā. Katrs zina, cik dažādi viena un tā pati vieta var izskatīties, gaismai to apspīdot no vienas vai otras puses – reizēm tā šķiet kā pavisam cita ainava!
To apstiprina arī NASA Reaktīvās kustības laboratorijas inženieris un "Curiosity" rovera fotokameru komandas vadītājs Dags Elisons. "Fotografējot vienu un to pašu skatu divos atsevišķos diennakts laikos, varam iegūt izteiktākas ēnas – gaisma nāk vispirms no vienas, tad no otras puses," Elisons to salīdzina ar skatuves apgaismojumu. Tādējādi iespējams iegūt daudz izteiktāku kontrastu.
Ko līdzīgu "Curiosity" rovers jau paveica 2021. gada novembrī, taču šis attēls ir daudz kvalitatīvāks un detalizētāks – pašlaik uz Marsa Geila krāterī ir ziema, kas nozīmē – mazāk putekļu atmosfērā, līdz ar to skaidrāk saskatāmi arī tāli objekti.
Kopumā šobrīd "Curiosity" pa Marsa virsmu noceļojis apmēram 30 kilometru. Tas 10 gadu laikā varētu šķist maz, tomēr jāatceras – tā ir izpēte, nevis izturības skrējiens uz ātrumu vai attālumu. Pateicoties šī rovera iegūtajai informācijai, zinām, ka Geila krāterī sen bijis arī ūdens, turklāt uz Marsa atrodami organiski savienojumi, kas saglabājušies arī līdz mūsdienām. Tas Marsa atmosfērā fiksējis arī metānu – gāzi, kas bieži saistāma ar bioloģiskiem procesiem. Protams, tas var rasties arī abiotisku procesu rezultātā, un šobrīd nav pārliecinošu pierādījumu, kas ļautu uzskatīt, ka uz Marsa aizvien kaut kur eksistē mikroskopiska dzīvība. Pilnībā gan to izslēgt arī nevar, un šis aizvien ir atvērts jautājumus, uz kuru astrobiologi tuvākajos gados centīsies gūt skaidrāku atbildi.
Zemes sausākajā vietā noskaidro, kāpēc neesam atraduši dzīvību uz Marsa
Jau no pirmajām Marsa izpētes dienām viens no uzdevumiem bijis atrast bioloģisku būtņu atstātas pēdas. Arī pirmās NASA veiksmīgās Marsa zondes "Viking" bija aprīkotas ar instrumentiem šim uzdevumam. 50 gadus vēlāk Marsu pēta divi roveri ar daudz sarežģītākām iekārtām, taču dzīvības pazīmju kā nav, tā nav. Nevienas vēsts par kaut vissīkāko mikrobu. Varbūt vienkārši nemākam meklēt? Astrobiologi devās uz vietu, ko dēvē par Marsu uz Zemes, lai to noskaidrotu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
