Kas īsti ir supermēness? Šo terminu, kā izrādās, nav ieviesis kāds zinātnieks-astronoms, bet gan astrologs Ričards Nolle. Un nu jau vairākus desmitus gadu par supermēnesi runājam tad, kad Mēness atrodas Zemei tuvāk nekā parasti un ir pilnmēness fāzē. Jāatgādina, ka Mēness ap mūsu planētu riņķo eliptiskā un ekscentriskā orbītā. Proti, tā attālums no Zemes mainās – reizēm mūsu planētas pavadonis ir 405 tūkstošu kilometru attālumā, reizēm tikai 360 tūkstošu kilometru attālumā. Saprotams, kad Mēness mums ir tuvāk, tas izskatās lielāks. To tad arī dēvējam par supermēnesi.
Protams, fotogrāfijas nereti sniedz maldinošu priekšstatu. Tajās Mēness var izskatīties kā gigantiska bumba, gandrīz vai draudīgi liela uz priekšplānā esošo objektu fona. Ar acīm veroties debesīs, protams, tik grandiozu Mēnesi mums neredzēt – disks izskatīsies vien par kādu desmito daļu lielāks nekā parasti.