Eiropa paliek bez smagās nesējraķetes

Pulksten 1 naktī uz ceturtdienu pēc Latvijas laika kosmodromā Franču Gviānā pret zemi triecās liesmas un izmešu mutuļi – pēdējo reizi no šīs platformas pacēlās raķete, kas Eiropas kosmosa industrijai bija kalpojusi gandrīz 30 gadus. Lidojums aizvadīts perfekti, un orbītā nogādāti divi "pasažieri" – eksperimentālais satelīts "Heinrich-Hertz" un Francijas militāro sakaru satelīts "Syracuse 4B".

""Ariane 5" perfekti noslēdza savu darba cēlienu. Nu var droši teikt, ka tā bija leģendāra raķete," vietne "Space.com" citē raķetes operatora "Arianespace" vadītāju Stefanu Izraēlu.

Tik tiešām – no kopā 117 startiem "Ariane 5" katastrofāli avarējusi tikai divas reizes, kas kosmosa industrijā ir labs rādītājs. Turklāt abas avārijas notika ļoti sen – viena pašā pirmajā "Ariane 5" startā 1996. gadā, bet otra 2002. gadā. Vēl piedzīvotas dažas novirzes no normas, kur krava ievadīta zemākā orbītā, taču šajos gadījumos reizēm tā izglābta, izmantojot pašu satelītu dzinējus korekciju veikšanai. Tas gan samazina satelītu ekspluatācijas ilgumu, tomēr ir labāk nekā pilnībā zaudēti satelīti. Taču no 117 startiem 112 aizvadīti perfekti, un reizēm pat labāk par cerēto.

Uzticēšanos "Ariane 5" spējām apliecina fakts, ka tieši ar šo raķeti 2021. gada decembrī kosmosā nogādāts Džeimsa Veba teleskops – viens no dārgākajiem un nozīmīgākajiem kosmosa izpētes instrumentiem pēdējo 20 gadu laikā. Turklāt Veba teleskopa nosūtīšana uz tā "mājvietu" 1,5 miljonu kilometru attālumā no Zemes notika tik precīzi, ka teleskopa dzinējiem nebija jāveic gandrīz nekādas korekcijas. Tādējādi, ietaupot propelentu, paredzamo ekspluatācijas laiku varēs pagarināt no sākotnēji plānotajiem 10 gadiem līdz 20 gadiem.

Pārsvarā "Ariane 5" izmantots dažādu sakaru satelītu ievadīšanai orbītā. Piemēram, regulāri tā izmantota Eiropas navigācijas sistēmas "Galileo" iekārtu vešanai. Tomēr Veba teleskops nav vienīgais zinātniskais instruments, kas tika uzticēts "Ariane 5" – vēl šogad ar šo raķeti tālā ceļā līdz Jupitera sistēmai nosūtīta zonde JUICE, kas pētīs ne tikai milzīgo planētu, bet arī vairākus tās pavadoņus, no kuriem dažus astrobiologi uzskata par vērā ņemamiem kandidātiem ārpuszemes dzīvības meklēšanai.

"Ariane 5" līdz šim bijusi ražīgākā savas saimes nesējraķete. "Ariane 1" – pati pirmā Eiropas Kosmosa aģentūras orbitālā raķete, veica 11 lidojumus. Otrā "Ariane" – tikai sešus, bet trešā atkal 11. "Ariane 4", kas tika izmantota līdz 2003. gadam, 116 startos nogādāja kosmosā 187 satelītus. "Ariane 5" par vienu startu vairāk, taču kravnesība daudz lielāka – kopumā kosmosā nogādāta krava ar kopējo masu apmēram 1000 tonnas.

Šobrīd šajā nišā – tukšums. EKA rīcībā ir vieglākās "Vega" saimes nesējraķetes ar salīdzinoši mazu kravnesību. Lielāku kravu nogādāšanai kosmosā nu nākas izmantot ārpakalpojumus. Pirms nepilnas nedēļas svarīgu EKA kravu – Eiklīda kosmisko teleskopu –, gaisā uzšāva ar "SpaceX" raķeti no ASV teritorijas.

"Eiropa šobrīd piedzīvo akūtu nesējraķešu krīzi," iztrūkumu raksturoja EKA ģenerāldirektors Jozefs Ašbahers. Kāpēc bija jāpārtrauc "Ariane 5" ekspluatācija? Viens no iemesliem ir augstās izmaksas. Industrijā arvien vairāk dominē atkārtojami izmantojamas tehnoloģijas. "SpaceX" raķetes "Falcon 9" un "Falcon Heavy" pierādījušas, ka nu šī tehnoloģija ir gana nobriedusi un uzticama. "Ariane 6", kuras izstrāde sākta 2014. gadā, pirmo reizi gaisā varētu doties vien nākamgad. Tikmēr EKA nāksies izmantot "SpaceX" pakalpojumus. Jaunā nesējraķete gan arī būs vienreiz lietojama, tāpat kā priekšgājēja. Tomēr "Ariane 6" viena raķete izmaksāšot pat par 40% lētāk nekā "Ariane 5". Vismaz tā tiek solīts.

EKA ģenerāldirektors sarunā ar raidorganizāciju BBC uzteica "Ariane 5" paveikto un pauda pārliecību, ka nākamā EKA smagā nesējraķete būs tikpat sekmīga.