Hārvarda Universitātes profesora atradums atkal uzkurina debates par citplanētiešiem

Labas ziņas

Ar šādu paziņojumu savu 25. jūnija bloga ierakstu sāk Avi Lēbs, Hārvarda Universitātes Astrofizikas centra pētnieks un vairāku populāru grāmatu autors. Labās ziņas, par ko runā Lēbs, ir okeāna dzelmē atrastas sīksīkas magnētiska materiāla lodītes. Viņš uzskata, ka tie varētu būt mikrometeorīti – paliekas no meteora CNEOS 20140108 jeb īsāk – IM1, proti, starpzvaigžņu meteors numur 1 (interstellar meteor – no angļu valodas).

Tas, protams, būtu fantastisks atklājums. Šobrīd visi atrastie meteorīti, cik nu mums zināms, ir no objektiem tepat Saules sistēmā. Un par viesiem no starpzvaigžņu telpas tieši pierādījumi ir vien dažus gadus seni. Vispirms cauri mūsu Saules sistēmai 2017. gadā izlidoja asteroīds 1I/2017 U1 jeb "Oumuamua". Tieši par šo objektu ļoti "iedegās" arī Lēbs, vairākkārt izvirzot versijas, ka tā varētu būt citplanētiešu sūtīta zonde. Lieki piebilst, ka Lēba argumenti nebija pietiekami, lai pārliecinātu vairumu astronomu, un viņš ar savu pozīciju iemantoja pretrunīgu slavu. Pēc tam, 2019. gadā, fiksēts vēl tikai viens starpzvaigžņu telpas objekts – komēta 2I/Borisov. Kopš tā laika tukšums. Nav gan šaubu, ka cauri Saules sistēmai visai regulāri iztraucas kāds ķermenis no tālākiem Visuma nostūriem. Mēs vienkārši tos nepamanām.

Vērā ņemams daudzums materiāla, kas nācis no tālēm ārpus Saules sistēmas, zinātniekiem pavērtu iepriekš nebijušu ieskatu notikumos tālu no mūsu zvaigznes. Vai tur komētas, asteroīdi, meteorīti ir ar tādu pašu sastāvu kā tie, kas riņķo ap Sauli? Kā tie veidojušies, ar ko atšķiras no komētām un asteroīdiem Saules sistēmā?

Tomēr šādu meteorītu, par kuru izcelsmi ārpus Saules sistēmas būtu nepārprotami pierādījumi, pagaidām pētnieku rokās un zem mikroskopiem laboratorijās nav.