Mēness
Foto: NASA
Vērojot Mēness virsmu ar "neapbruņotu aci", šajā vietā neko dīvainu pamanīt nevar. Pat infrasarkanā starojuma sensori aizraujošus rezultātus nedotu. Bet pavisam cita aina paveras mikroviļņu diapazonā. Izrādās, Mēness tālajā pusē ir aptuveni 50 kilometrus plaša zona, kur zem virsmas temperatūra ir par 10 grādiem augstāka nekā citviet tuvumā. Kāpēc?

Ar optiskajiem instrumentiem varam redzēt to, ko redz arī cilvēka acs. Ar infrasarkanajiem sensoriem – siltumstarojumu, ko ar acīm saskatīt nevaram. Taču tikai tuvu virsmai. Ja virsmas temperatūra ir vienmērīga, bet atšķirības rodamas dziļāk zem virskārtas, ar novērojumiem infrasarkanajā diapazonā neko daudz uzzināt nevarēs. Savukārt mikroviļņi ir garāki par infrasarkano starojumu un tiek cauri biezākam materiāla slānim.

Dati iegūti gan no Ķīnas satelītiem "Chang'e 1" un "Chang'e 2", gan vēsturiskie mērījumi no NASA pavadoņa "Lunar Prospector" (beidza darbu 1999. gadā) un šobrīd aktīvā "Lunar Reconaissance Orbiter".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!