Baldones Astrofizikas observatorijā 2009. gada 16. aprīļa naktī fiksēts iepriekš nezināms asteroīds, kam vēlāk piešķirts nosaukums "Artjuhs". Gandrīz 15 gadus vēlāk šo atklājumu oficiāli apstiprinājusi Starptautiskā astronomu savienība, informē Latvijas Universitāte.
Asteroīda novērojumus veica Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis, bet koordinātu mērījumus Viļņas Universitātes teorētiskās fizikas un astronomijas vadošais pētnieks, ilgstošais Baldones Astrofizikas observatorijas sadarbības partneris Kazimieras Černis.
2009. gadā atklātā asteroīda uzkrāto pozīciju mērījumu apjoms un precizitāte ir pietiekama, lai šo vienu kilometru lielo Saules sistēmas galvenās asteroīdu joslas mazo objektu numurētu un pēc atklājēja priekšlikuma tam dotu vārdu, kuru šī gada jūlijā apstiprināja Starptautiskās astronomu savienības (SAS) komiteja. Nosaukuma apraksts publicēts SAS izdevumā "WG Small Bodies Nomenclature" biļetena 3. sējuma 11. numurā 2023. gada 24. jūlijā.
"Viens no svarīgiem elementiem astronomiskajos novērojumos ir laiks. Ļoti vienkāršs mērījums, ja runa par minūtēm, sekundēm vai to daļām. Taču, ja vajadzīgā precizitāte ir nanosekundes vai pikosekundes, tā pārvēršas jau par pamatīgu problēmu. Te vairs neder mums tik ierastie laika mērītāji," skaidro Ilgmārs Eglītis.
Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieku grupa zinātnieka Jurija Artjuha vadībā ir darbojusies ātru signālu apstrādes sistēmu izstrādē un ieviešanā jau no 1970. gada. Risinot augstas precizitātes laika skaitīšanas problēmas, 1990. gadā tika izstrādāts pirmais notikumu taimeris – ierīce, kas nodrošināja ienākošo notikumu epohu reģistrāciju un bija pilnīgi jauns tehnoloģisks risinājums laika intervāla mērīšanai.
Šāds notikumu taimeris (event timer – ET) bija nepieciešams satelītu lāzerlokāciju (SLR) stacijām. Uz digitālās signālu apstrādes balstītā pieeja, kas izstrādāta Jurija Artjuha vadībā, nodrošina ne tikai izcilus notikumu taimera veiktspējas parametrus, bet arī ļauj samazināt aparatūras izmaksas, jo spēj aizstāt vairākus elektroniskos blokus.
"Pievilcīgā cenas un veiktspējas attiecība padarīja šos instrumentu konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem instrumentiem, kas ir līdzīgi pēc funkcionalitātes un kvalitātes," uzsver Ilgmārs Eglītis.
Pēdējais un vismodernākais A033-ET modelis Zemes lietojumiem nodrošina submilimetru precizitāti, savukārt kosmosā milimetru precizitāti attālumu mērījumos līdz vairākiem tūkstošiem kilometru un mērījumu biežumu līdz pat 20 miljoniem notikumu sekundē. ET ļauj veikt notikumu virknes mērījumus ar precizitāti līdz pikosekundei.
Jaunākās paaudzes ET izstrādne pašlaik tiek testēta LU Astronomijas institūta satelītu lāzerstacijā "Rīga" kas izvietota LU Botāniskajā dārzā. Eiropas Kosmosa Aģentūra atzinīgi novērtējusi ET un ierosinājusi to pielietot vairākās kosmosa misijās. Šobrīd ir plānots uzstādīt ET mērierīci uz kosmosa kuģa "Hera", kas dosies misijā uz dubultasteroīda sistēmu "Dimorphos". Kosmosa kuģa palaišana plānota 2024. gada oktobrī, un asteroīdu sistēmu tam plānots sasniegt 2026. gada decembrī.
Jurijs Artjuhs ir dzimis 1943. gada 19. aprīlī Viņņicā, Ukrainā. 1965. gadā viņš absolvējis Rīgas Politehniskā institūta (mūsdienās – Rīgas Tehniskā universitāte) Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti. Uzreiz pēc RPI absolvēšanas Artjuhs sāka strādāt Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā (EDI) par inženieri, tad par jaunāko un vēlāk par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, un pēc tam par laboratorijas vadītāju, kur viņš arī nostrādāja gandrīz 50 gadus – līdz pat pēdējām mūža dienām 2012. gadā. 1972. gadā Jurijs Artjuhs aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju un 1990. gadā – tehnisko zinātņu doktora disertāciju. Viņa vadībā tika radītas dažādas unikālas ierīces – notikumu taimeri, kurus izmanto ne tikai astrofizikā, bet arī medicīnā un ģeofizikā. To vidū ir daudzkanālu spektrometrs UMP-40 astronomijas vajadzībām, lāzera signālu mērīšanas sistēma aerodinamikai LDIS, mērīšanas sistēma PICAP un notikumu taimeris А911 lāzeru lokācijai. Izstrādātās precīzās notikumu laika mērīšanas tehnoloģijas tika realizētas vairāk nekā 30 sistēmās, kas tika izgatavotas institūtā. Šīs sistēmas darbojas 14 Eiropas un Āzijas organizācijās, kuras nodarbojas ar Zemes mākslīgo pavadoņu lāzera lokāciju un tiek izmantotas praktiski visos kontinentos.
Jurijs Artjuhs ir vairāk nekā 200 zinātnisko publikāciju, to skaitā divu monogrāfiju autors un apmēram 50 izgudrojumu patentu autors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
