Pirmo reizi novērojumu vēsturē koronālās masas izvirdums gandrīz vienlaicīgi "ķēris" gan Zemi, gan Mēnesi un Marsu, liecina nupat publiskots pētījums. Ņemot vērā, ka Mēness un Marss nākamajās desmitgadēs ir primārie astronautu galamērķi, zinātnieki arvien vairāk sāk pievērst uzmanību šādiem notikumiem, kas var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību.
Saules aktivitātes cikls šobrīd ir fāzē, kur aktivitāte turpina pieaugt. Tas nozīmē arī daudz vairāk koronālās masas izvirdumus. Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieks, fizikas doktors Artūrs Vrubļevskis iepriekš "Campus" skaidrojis, ka šo izvirdumu pamatā ir Saules vielas kūlis, kas "uzpeldējis" no Saules dzīlēm. "Šī viela ir plazma – gāze, kas uzkarsēta līdz tādai temperatūrai, ka tā ir jonizēta, proti, elektriski neitrālu atomu vietā ir sadalījusies un sastāv no elektroniem un joniem. Lādētu daļiņu kustību (atšķirībā no elektriski neitrālām daļiņām) ietekmē magnētiskie lauki – tās ir "piesaistītas" magnētiskajam laukam. Tāpēc vietās, kur uz Saules ir spēcīgāks magnētiskais lauks, var veidoties laukam piesaistīti plazmas kūļi. Saules virsmai mutuļojot, magnētiskā lauka līnijas tiek savērptas, līdz kādā brīdī kūlis kļūst nestabils un atdalās no Saules virsmas kā koronālās masas izvirdums," procesu toreiz īsi izklāstīja zinātnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
