Vairāk nekā 30 gadus vecais Habla teleskops pērn uzstādīja iespaidigu rekordu – ar to pamanīta tālākā līdz šim zināmā zvaigzne Visumā. Taču ar Habla spējām bija "par īsu", lai par spīdekli no Visuma pirmsākumiem uzzinātu ko vairāk. Palīgā devās Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa komanda, kas jau drīz pēc teleskopa darbības uzsākšanas veica atkārtotus zvaigznes "Earendel" novērojumus un atklāja jaunus faktus.
Pasaule par Habla teleskopa rekordnovērojumu uzzināja 2022. gada pavasarī, kad zinātniskajā žurnālā "Nature" vēstīts par zvaigzni WHL0137-LS jeb "Earendel". No seno sakšu valodas šis nosaukums varētu tikt tulkots kā rīta zvaigzne vai austoša gaisma. Gaisma no zvaigznes līdz mums ceļojusi 12,9 miljardus gadu, taču Visuma izplešanās dēļ pati zvaigzne nu atrodas jau 28 miljardu gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas.
Ar Hablu to varēja pamanīt tikai pateicoties dabas dotam palielināmajam stiklam – starp teleskopu un zvaigzni atrodas masīva galaktiku kopa, kas izliec laiktelpu (attiecīgi arī gaismu, kas ceļo cauri šim reģionam). Gravitācijas lēcu efekti var būt dažādi – reizēm novērotājs vienu un to pašu objektu redz divreiz, reizēm gaisma no tālā objekta tiek pamatīgi pastiprināta un objekts vizuāli palielināts, kā tas bija šajā gadījumā. Pretējā gadījumā ar Habla instrumentiem "Earendel" nevarētu saskatīt. Pētnieki lēš, ka galaktiku kopa, no mūsu perspektīvas raugoties, šo objektu palielināja pat 4000 reižu.
Foto: NASA, ESA, CSA
Habla teleskops vēro Visumu redzamās gaismas diapazonā, tāpēc neredz to, ko var saskatīt ar Veba teleskopu, kas ir aprīkots ar dažādu diapazonu infrasarkanā starojuma sensoriem. Veba instrumentu klāsts ir būtisks tieši Visumā tālāko un senāko objektu novērošanai – Visuma izplešanās dēļ gaisma, ceļojot līdz mums no ļoti tāliem objektiem, nobīdās uz "sarkano galu" un nonāk pie mums jau kā infrasarkanais starojums, ko Habla teleskops neredz. Šo sarkano nobīdi var iztēloties šādi – uz nepiepūsta balona uzvelkam ar flomasteru viļņainas strīpas, bet balonu pēc tam piepūšam. Arī savilktās strīpas izpletīsies un izstiepsies. Pati izstarotā gaisma pēc būtības nemainās, bet izplešas telpa, kurā tā pārvietojas.
Ko Veba teleskopa komanda ieraudzīja, veroties "Earendel" izstarotajā infrasarkanajā gaismā? Izdevās noteikt, ka šī zvaigzne spektra klasifikācijā pēc temperatūras atbilst B klases zvaigznei. Tādējādi tās patiesā krāsa ir zilganbalta. Mūsu Saule ir G klases zvaigzne un daudz vēsāka nekā "Earendel", kuras virsmas temperatūra ir vairāk nekā 10 tūkstoši grādu pēc Celsija. "Earendel" ir arī apēram miljons reižu spožāka par Sauli.
Lai arī kā atsevišķu objektu to nav iespējams saskatīt, astronomi uzskata, ka "Earendel" ir binārā zvaižņu sistēma, proti, ar vēl vienu zvaigzni. "Tik masīvām zvaigznēm kā "Earendel" parasti ir kompanjoni. Astronomi nemaz necerēja, ka ar Veba teleskopu būs iespējams tieši redzēt šo zvaigzni, jo tā ar "Earendel" būtu tik tuvu kopā, ka nebūtu izšķirama kā atsevišķs objekts. Tomēr, balstoties uz "Earendel" izstarotās gaismas krāsu, astronomi uzskata, ka tuvumā atrodas vēsāka zvaigzne, kuras izstarotā gaisma ir sarkanāka," vēstīts NASA ierakstā par jauno atklājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!