Vēl nemaz ne tik sen – pirms kādiem 30 gadiem – lielākā mums zināmā planēta bija Jupiters. Par planētām ārpus mūsu Saules sistēmas varēja spriest tikai teorētiski, jo reāli neviena atrasta nebija. Tas mainījās 1992. gadā, kad tika pamanītas pirmās citplanētas jeb eksoplanētas. Kopš tā laika atrasts tūkstošiem jaunu pasauļu, un lielākās no tām ir patiesi iespaidīga izmēra gāzu bumbas. Taču cik liela ir pati lielākā?
To, cik branga ir kāda planēta, varam mērīt divējādi – pēc diametra vai arī pēc masas. Šie abi lielumi, protams, ir savstarpēji saistīti, taču ne vienmēr lielākā planēta būs arī pati masīvākā. Ir atklāts pietiekami daudz planētu, kas ir ļoti lielas, taču to blīvums ir samērā mazs, tādējādi kopējā planētas masa ir mazāka par kādu blīvāku, bet izmērā mazāku planētu.
Pēdējos gados daudz rakstīts arī par planētām, kuru blīvums ir tik mazs kā, piemēram, zefīram un apmēram četras reizes mazāks nekā ūdens blīvums. Tādējādi varam pafantazēt un iztēloties ja ne gluži zinātniski precīzu, tad vismaz interesantu domu eksperimentu – ja šādu planētu ieliktu kosmisku mērogu ūdenstilpē, tā peldētu pa virsu gluži kā pludiņš. Tas, protams, ja ņemam vērā tikai blīvumu un pieveram acis uz faktu, ka visas šīs milzīgās planētas nav cietzemes planētas kā Zeme vai Marss, bet gāzu bumbas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
