Mēness reģions tuvu dienvidpolam interesē ne tikai Indiju – turp nākamās misijas plāno arī ASV un Ķīna, šobrīd lielākā amerikāņu konkurente kosmosa izpētes jomā. Dienvidu puslodē ir krāteri, kur tā arī nekad Saules gaisma neiespīd, tādējādi ir pamats domāt, ka tur var būt atrodams ūdens ledus, kas attiecīgi ļoti atvieglotu nākamo misiju un ilgtermiņa apmetņu norisi. Ūdens nodrošinātu ne tikai astronautu izdzīvošanu – no tā uz vietas varētu iegūt arī raķešdegvielu, sadalot ūdeni skābeklī un ūdeņradī.
Indijas misija "Chandrayaan-3" bija pirmā veiksmīgā indiešu "mīkstā" piezemēšanās uz Mēness. Viens mēģinājums bija arī 2019. gadā, taču zonde avarēja. Šoreiz visi aparāti – gan "Vikram" nosēšanās modulis, gan tajā esošais rovers "Pragyan" nonāca lejā vienā gabalā. Nākamajā dienā pēc piezemēšanās "Pragyan" (jeb "Gudrība", "Viedums") sekmīgi noripoja pa rampu un veica savus pirmos metrus neizpētītajos Mēness dienvidos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!