Šobrīd nav neviena paša drošticama pierādījuma dzīvībai uz Marsa – esošai vai reiz bijušai. Pat spekulācijas par meteorītu ALH 84001, kura izraisītā ažiotāža 90. gados sasniedza arī Baltā nama gaiteņus, zinātnisko pārbaudi neizturēja. Bet ja nu dzīvība tiešām bija atrasta, tikai mēs to iznīcinājām? Šādu domu pavedienu rosina šķetināt Berlīnes Tehniskās universitātes astrobiolods Dirks Šulce-Makučs. Lasi tālāk – viņa argumenti nemaz nav tik savādi, cik varētu šķist.
Šulce-Makučs neapgalvo, ka uz Marsa ir (vai bija) dzīvība. Tomēr, iedomājoties scenāriju, ka tur tiešām mīt kādi īpaši izturīgi mikrobi, nav izslēgts, ka tos jau bijām atraduši. Un uzreiz arī nobeiguši.
Jāatgriežas 70. gados, kad uz Marsa tika nogādātas pirmās zondes. PSRS pasteidzās nedaudz ātrāk, taču "Mars 3" zonde beidza raidīt pēc dažām sekundēm, apklustot uz visiem laikiem. Tādējādi par pirmajām sekmīgajām zondēm uz sarkanās planētas uzskatāmas amerikāņu "Viking 1" un "Viking 2", kas piezemējās 1976. gadā. To uzdevumu sarakstā bija arī eksperimenti, ar kuru palīdzību fiksēt dzīvības pazīmes Marsa regolītā. Vairākus "Viking" astrobioloģiskos eksperimentus kopš tā laika neviena cita Marsa zonde vai rovers nav atkārtojis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
