Nelielais Indijas rovers "Pragyan" savā pirmajā nedēļā uz Mēness iepriekš neizpētītajā dienvidpola reģionā veicis pirmos atklājumus, atrodot vairākus ķīmiskos elementus, pavēstījusi Indijas Kosmosa aģentūra ISRO.
Rovers Mēness ķīmisko sastāvu analizē, pakļaujot materiālu intensīviem lāzera pulsiem. Proti, pa regolītu vai kādu iezi tiek bliezts ar lāzeru. Mikroskopisks daudzums materiāla tiek iztvaicēts un pārvērsts karstā plazmā. Analizējot plazmas krāsu spektru, iespējams gūt priekšstatu par materiāla ķīmisko sastāvu.
Pirmo reizi gūti spēcīgi pierādījumi sēra klātbūtnei Mēness dienvidpola reģionā. Nekas tāds ar mērinstrumentiem, kas ir Mēness mākslīgo pavadoņu rīcībā, nebija iespējams. Tāpat sākotnējā analīze liecina, ka rovera pētītajos materiālos atrodams arī alumīnijs, dzelzs, hroms, titāns, kalcijs, silīcijs un skābeklis. Vēl nav apstiprināts, vai tur rodams ūdeņradis, kas būtu viens no būtiskākajiem resursiem, nākotnē domājot par cilvēku apmetnēm uz Mēness.
ISRO paredz, ka nepilnus 30 kilogramus smagais rovers "Pragyan" spēs darboties aptuveni divas nedēļas, līdz iestāsies lunārā nakts. Pastāv šaubas, vai aparāts pārlaidīs šo 14 dienas ilgo sala un tumsas posmu. Brīnumi gan var notikt, tomēr paļauties uz to nevar. Roveram ir vēl nedaudz vairāk par nedēļu laika, lai savāktu pēc iespējas vairāk datu.
Vislielākais panākums būtu, ja izdotos atrast ūdens ledu – tas ir viens no galvenajiem mērķiem un arī iemesls, kāpēc Mēness dienvidpola reģions šķiet interesants ne tikai Indijai, bet arī ASV un Ķīnai. Tiek uzskatīts, ka šis varētu būt ar ūdeni visbagātākais apgabals uz Mēness. Vai tā ir, to pagaidām nezinām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
