Indijas kosmosa aģentūras ISRO zonde "Vikram" un rovers "Pragyan" uz Mēness atrodas nepilnas divas nedēļas, un nākamās dienas arī var izrādīties pēdējās aparātu aktīvajā darbā. Priekšā 14 dienas ilga lunārā nakts – tumsa un ārkārtīgi zema temperatūra, kuru iekārtas var arī neizturēt. Tomēr Ķīnas pieredze liecina, ka tas ir iespējams.
ISRO zonde ar roveru Mēness dienvidu pola tuvumā nosēdās 23. augustā. Dažas dienas iepriekš, mēģinot paveikt to pašu, avarēja Krievijas zonde "Luna-25", radot Mēness virsmā jaunu krāteri. Indija tādējādi kļuva par pirmo valsti, kas piezemējusies tik tuvu Mēness dienvidpolam, kā arī par ceturto valsti aiz ASV, PSRS un Ķīnas, kurai izdevies veikt tā dēvēto mīksto piezemēšanos uz Mēness.
Misija rūpīgi plānota tā, lai piezemēšanās manevrs notiktu lunārās dienas sākumā. Diena uz Mēness ilgst divas nedēļas, un arī nakts ir tikpat ilga. Tā kā Mēnesim nav vērā ņemamas atmosfēras, temperatūras atšķirības dienas un nakts pusē ir milzīgas. Ja tiešos Saules staros temperatūra uz Mēness virsmas var pārsniegt 100 grādus pēc Celsija, tad naktī tā noslīd līdz mīnus 130 grādiem tuvu ekvatoram, taču polos un atsevišķos krāteros, kur Saules gaisma nekad neiespīd, var noslīdēt līdz pat mīnus 250 grādiem, kas jau ir visai tuvu absolūtajai nullei. Abi aparāti – gan "Vikram", gan "Pragyan" – ir pilnībā atkarīgi no Saules enerģijas. No tās tiek saražota nepieciešamā enerģija gan zinātnisko instrumentu darbināšanai, gan rovera pārvietošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
