Indijas kosmosa aģentūras ISRO zonde "Vikram" un rovers "Pragyan" uz Mēness atrodas nepilnas divas nedēļas, un nākamās dienas arī var izrādīties pēdējās aparātu aktīvajā darbā. Priekšā 14 dienas ilga lunārā nakts – tumsa un ārkārtīgi zema temperatūra, kuru iekārtas var arī neizturēt. Tomēr Ķīnas pieredze liecina, ka tas ir iespējams.
ISRO zonde ar roveru Mēness dienvidu pola tuvumā nosēdās 23. augustā. Dažas dienas iepriekš, mēģinot paveikt to pašu, avarēja Krievijas zonde "Luna-25", radot Mēness virsmā jaunu krāteri. Indija tādējādi kļuva par pirmo valsti, kas piezemējusies tik tuvu Mēness dienvidpolam, kā arī par ceturto valsti aiz ASV, PSRS un Ķīnas, kurai izdevies veikt tā dēvēto mīksto piezemēšanos uz Mēness.
Misija rūpīgi plānota tā, lai piezemēšanās manevrs notiktu lunārās dienas sākumā. Diena uz Mēness ilgst divas nedēļas, un arī nakts ir tikpat ilga. Tā kā Mēnesim nav vērā ņemamas atmosfēras, temperatūras atšķirības dienas un nakts pusē ir milzīgas. Ja tiešos Saules staros temperatūra uz Mēness virsmas var pārsniegt 100 grādus pēc Celsija, tad naktī tā noslīd līdz mīnus 130 grādiem tuvu ekvatoram, taču polos un atsevišķos krāteros, kur Saules gaisma nekad neiespīd, var noslīdēt līdz pat mīnus 250 grādiem, kas jau ir visai tuvu absolūtajai nullei. Abi aparāti – gan "Vikram", gan "Pragyan" – ir pilnībā atkarīgi no Saules enerģijas. No tās tiek saražota nepieciešamā enerģija gan zinātnisko instrumentu darbināšanai, gan rovera pārvietošanai.
Šobrīd, kad strauji tuvojas nakts, abas iekārtas sagatavotas divas nedēļas ilgam "miegam" – zinātniskie instrumenti tika izslēgti jau pirms kāda laika, lai taupītu enerģiju un salādētu pilnus akumulatorus. Rovera saules paneļi noorientēti pret vietu, kur pēc 14 dienām atkal ausīs Saule. Tomēr ISRO negarantē, ka aparāti "pamodīsies". Arī bijušais aģentūras šefs Kirans Kumars raidorganizācijai BBC pauda: "Ir cerības, taču nekad nevar zināt. Šo aparātu baterijas nav izstrādātas tā, lai darbotos vai tiktu uzglabātas tik zemā temperatūrā, kas var noslīdēt zem mīnus 200 grādiem."
ISRO savā sociālās vietnes "X" kontā paziņoja, ka abi aparāti plānotos uzdevumus pirmajām divām nedēļām ir paveikuši. Tostarp "Vikram" uz īsu mirkli atkal iedarbināja dzinējus un pacēlās nepilna pusmetra augstumā, "pakārājās" gaisā un atkal piezemējās. Šis eksperiments apliecinot, ka nākotnē Indija būs spējīga startēt no Mēness virsmas, lai uz Zemi atgādātu atpakaļ paraugus un pat arī astronautus.
Ķīnas zonde "Chang'e 4" un rovers "Yutu 2" jau vairākas garās naktis uz Mēness ir izturējuši. Par Indijas aparātu veiksmi vai neveiksmi zināsim apmēram 22. septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
