1987A pārnova
Pārnovas ir vieni no krāšņākajiem notikumiem kosmosā – tās ir eksplozijas, kad ar lielu šovu savu dzīvi beidz masīvas zvaigznes, aiz sevis atstājot skaistus miglājus. Pamanīt šos notikumus izdodas reti – un kur nu vēl "reālā laikā" – tas parasti ir daudzu gaismas gadu attālumā, un visbiežāk astronomiem atliek vien pētīt pārnovu paliekas. Nu Veba teleskopa komanda publicējusi fantastisku kadru ar vienu no viszināmākajām pārnovām – 1987A.

Pirms tam tik spoža pārnova fiksēta pirms daudziem simtiem gadu laikā, kad moderni astronomiski novērojumi vēl nebija iespējami un nācās paļauties uz savām acīm – tā bija Keplera pārnova, kuru varēja redzēt bez jebkādiem palīglīdzekļiem. Toreiz teleskopu tāpat vēl nebija. Pirmā drošticamā informācija par teleskopu ir no 1608. gada, kad savu izgudrojumu patentēja holandietis Hanss Liperšejs. Drīz pēc tam teleskopu astronomiskiem novērojumiem sāka izmantot Galileo Galilejs. Savukārt gaisma no Keplera pārnovas Zemi sasniedza dažus gadus pirms tam – 1604. gadā.

Pirms apmēram 36 gadiem astronomus pārsteidza vēl viens šāds grandiozs notikums – 1987. gadā Zemi sasniedza gaisma no pārnovas Lielajā Magelāna Mākonī, pundurgalaktikā, kas "pavada" mūsu Piena Ceļu. Kopš Keplera pārnovas tā ir tuvākā līdz šim novērotā pārnova, un nu to ar saviem iespaidīgajiem instrumentiem izpētījis arī Veba teleskops.

KosmossAstronomijaLatvijas Astronomijas biedrībaSaules sistēmaHabla teleskopsDžeimsa Veba kosmiskais teleskopsIlgonis VilksPiena ceļšKosmoloģijaAstrofizika

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit