Pēc pavasarī notikušā "Starship" izmēģinājuma, kura laikā raķete ne tikai eksplodēja gaisā, bet starta brīdī burtiski izraka bedri zem slikti nostiprinātās un nepietiekami dzesētās starta platformas, "SpaceX" gatava otrajam mēģinājumam. Raķete samontēta, proti, "Starship" augšējā pakāpe uzcelta uz pirmās pakāpes. Vēl tikai nepieciešama atļauja no ASV Federālās Aviācijas aģentūras (FAA), vēsta "Space.com".
""Starship" ir gatava startam, gaidām FAA atļauju," Īlons Masks otrdien ierakstīja vietnē "X". Saskaņā ar viņa teikto lidojums var notikt uzreiz pēc tam, kad būs "ievilkti ķeksīši" pie visām regulatora prasībām.
Līdz šim brīdim tikai viens kosmosa kuģis "Starship" startējis pilnā konfigurācijā – pirms tam veikti vairāki augšējās pakāpes izmēģinājumi atsevišķi, kā arī starta pakāpes statiskie testi jeb izmēģinājumi, kur noteiktu laiku un ar noteiktu jaudu tiek darbināti raķešdzinēji, bet pats lidaparāts ir nostiprināts un nekustas.
Pirmais un vienīgais pilnas konfigurācijas "Starship" lidojums uzskatāms par daļēji izdevušos – 20. aprīlī 120 metrus garais milzis atrāvās no zemes un lidoja aptuveni četras minūtes. Lidojuma laikā viens pēc otra "atteica" vairāki no 33 pirmās pakāpes dzinējiem, bet punkts tika pielikts brīdī, kad otrajai pakāpei bija jāatdalās no starta pakāpes. Tas nenotika, raķete pirms tam jau bija sākusi nekontrolēti kūleņot un tika iznīcināta gaisā, aktivizējot lidojumu ārkārtas pārtraukšanas sistēmu.
Arī tad, ja toreiz viss būtu noritējis sekmīgi, "Starship" nebija plānots sasniegt ātrumu, kas nepieciešams, lai lidaparāts zemajā orbītā varētu riņķot ap mūsu planētu. Orbitālais ātrums atkarīgs no augstuma, kādā lidaparāts riņķo ap Zemi, un "Starship" gadījumā šajā augstumā tie būtu apmēram 28 160 kilometri stundā jeb 7,82 kilometri sekundē. Taču "Starship" šim ātrumam bija jāpietuvojas, veicot nepilnu riņķi ap Zemi. Zemes atmosfērā lielā ātrumā kuģim pēc tam būtu jāielido virs Havaju salām un jāiegāžas okeānā apmēram 100 kilometrus no Kauai salas.
Šī lidojuma galvenais mērķis bija datu vākšana par "Starship" veiktspēju, un par spīti eksplozijai gaisā "SpaceX" to nodēvēja par "veiksmīgu neveiksmi". Tiesa, problēmas ar to nebeidzās. "SpaceX" nonāca kritikas krustugunīs gan no dabas aizstāvjiem (starts notika no vietas, kur visapkārt ir dabas liegumi), kā arī no FAA.
Otrā lidojuma mērķi būs gandrīz tādi paši kā debijas startam – vākt datus par raķetes sistēmu darbību un veikt nepieciešamos uzlabojumus nākamajiem lidojumiem.
Masks toreiz gan kritizēts par sasteigtu startu, turklāt parādījās arī spekulācijas, ka 20. aprīlis nebija izvēlēts tāpēc, ka tā būtu labākā diena raķetes palaišanai, bet gan citu un daudz muļķīgāku iemeslu dēļ. Par to vairāk vari lasīt šajā rakstā:
Pilnīgs 'armagedons' arī uz zemes – vai 'Starship' blīkšķi veicināja Maska ietiepšanās?
2023. gada 20. aprīlī pirmo reizi gaisā pacēlās lielākā un jaudīgākā jebkad uzbūvētā raķete – 120 metrus garais "Starship", ar kuru nākotnē cer sūtīt cilvēkus uz Marsu. Labs sasniegums ir fakts, ka tā vispār atrāvās no zemes – pirmie starti jauniem lidaparātiem vienmēr ir riskants pasākums. Neskatoties uz to, ka nepilnas četras minūtes pēc dzinēju iedarbināšanas notika "neplānota, ātra demontāža", kā par to soctīklos pajokoja "SpaceX", kompānija izmēģinājumu sauc par izdevušos. Taču vairāki apsvērumi liecina, ka "Starship" bija izredzes sasniegt arī pārējos lidojuma mērķus, ja vien būtu rūpīgāk piestrādāts pie sagatavošanās un ņemta vērā vēsturiskā pieredze tik lielu raķešu startos. Daži izsakās, ka sava loma varētu būt arī Īlona Maska lēmumiem un it kā apsēstībai ar kanabisa cienītāju vidū populāriem jokiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
