"Aeolus" orbītā ap Zemi riņķoja gandrīz piecus gadus, piegādājot iepriekš nebijušus datus par vēja pūsmām globālā mērogā. Taču šīs vasaras vidū pienāca laiks satelītu likvidēt – tā drošas ekspluatācijas laiks bija galā. Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) izmantoja šo situāciju, lai pirmo reizi izmēģinātu jaunu manevru procedūru, vadot satelītus pretī ugunīgai bojāejai Zemes atmosfērā.
"Aeolus" satelīts bija aprīkots ar modernām lāzertehnoloģijām un spēja novērot vēja plūsmas globālā mērogā. Gandrīz piecu gadu laikā ievāktie dati palīdzēja uzlabot kā klimata modeļus, tā arī ikdienas meteoroloģisko prognožu precizitāti.
Lielākā daļa satelītu, kas atrodas zemajā Zemes orbītā, pēc ekspluatācijas laika beigām sadeg atmosfērā. Lielāku aparātu gadījumā dažas atlūzas var sasniegt arī zemi. Atšķirība ir tajā, cik kontrolēti tas notiek un cik precīzi nosakāma vieta, kurā satelīta lūžņi varētu piezemēties. Sliktākajā gadījumā netiek veikts nekāds beigu manevrs satelīta sabremzēšanai un ievadīšanai atmosfērā vēlamajā vietā. Tas rada lielākus riskus kā citiem satelītiem orbītā, tā cilvēkiem un infrastruktūrai uz Zemes. Parasti gan tiek veikts šis bremzējošais, koriģējošais manevrs, lai vismaz aptuveni varētu zināt, kur piezemēsies atmosfērā nesadegušās atlūzas. Jo tālāk no apdzīvotām vietām, jo labāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
