Zīmīgi atklājumi uz tālas citplanētas raisa fantāzijas par dzīvu okeāna pasauli

Šo pasauli, kas atrodas apmēram 120 gaismas gadu attālumā no mums, 2015. gadā atklāja ar Keplera teleskopu. Tā ir planēta, ko klasificē kā mini Neptūnu. Par mini Neptūniem dēvē planētas, kas ir lielākas par tā dēvētajām superzemēm (par Zemi lielākām cietzemes planētām), bet mazākas par Neptūnu. K2-18b rādiuss ir aptuveni 2,6 reižu lielāks nekā Zemei, bet masa jau 8,6 reižu lielāka. Planēta savai zvaigznei atrodas tuvāk nekā Zeme Saulei un apriņķo to reizi 33 dienās. Kas mums viens mēnesis, tur gads.

Taču – šī planēta astrobiologiem ir interesanta, jo atrodas dzīvībai potenciāli labvēlīgajā zonā. K2-18b riņķo ap sarkano punduri jeb zvaigzni, kas ir mazāk spožas un ar zemāku virsmas temperatūru nekā Saule. Tādējādi K2-18b, kaut atrodas tuvāk zvaigznei, saņem apmēram tikpat intensīvu starojumu kā Zeme no Saules. Uz šīs planētas potenciāli temperatūra var būt tieši tāda, lai varētu eksistēt šķidrs ūdens – ne par aukstu, ne par karstu.

Jau 2019. gadā K2-18b nonāca ziņu virsrakstos. Tā bija pirmā cietzemes planēta, kas atrodas dzīvībai potenciāli labvēlīgajā zonā, kuras atmosfērā tika fiksētas ūdens molekulas. Izskanēja versijas, ka šī varētu būt pasaule ar grūti nosakāmu robežu, kur beidzas atmosfēra un sākas okeāns. Proti, ka gāzes K2-18b atmosfērā tuvāk virsmai ir superkritiskā stāvoklī jeb stāvoklī, kur nevar atšķirt šķidro fāzi no gāzveida fāzes. Pašreizējie dati vēl nav pietiekami, lai droši apgalvotu, ka uz K2-18b ir šķidrs okeāns.

Laikā, kad tika veikti pirmie K2-18b novērojumi, astronomiem gan nebija pieejams Džeimsa Veba teleskops. Nesen ar Vebu veiktie novērojumi, planētai vairākas reizes šķērsojot teleskopam redzamo zvaigznes disku un gaismai no zvaigznes izspīdot cauri planētas atmosfērai, pirms tā sasniedz teleskopu, nu ļauj rūpīgāk analizēt atmosfēras satāvu.

Novērojumi ar tuvā infrasarkanā starojuma instrumentiem NIRSPec un NIRISS liecina, ka planētas amtosfērā ir gan oglekļa molekulas, gan oglekļa dioksīds, gan metāns. Taču visaizraujošākās ir dimetilsulfīda pēdas. Pagaidām šī savienojuma klātbūtni vēl droši apstiprināt nevar – detalizētāku informāciju sniegs ieplānotie novērojumi ar Veba vidējā infrasarkanā starojuma instrumentu MIRI. Taču zīmīgi, ka dimetilsulfīdiem vismaz uz Zemes ir bioloģiska izcelsme – šos savienojumus izdala fitoplanktons jeb augu planktons.

"Gaidāmie novērojumi ar MIRI varētu apstiprināt, vai K2-18b atmosfērā tik tiešām būtiskā daudzumā ir dimetilsulfīds," vietnei "Science Alert" komentē viens no pētījuma autoriem, Kembridžas Universitātes astronoms Niku Madhusudhans.

Milzīga planēta ar remdenu okeānu, kurā kaut kas pat varētu arī dzīvot. Turklāt kosmiskos mērogos šī pasaule nemaz nav tik tālu no Saules sistēmas. Tiesa, mēs tur nekad nenokļūsim, taču fantāziju par to, kā varētu izskatīties dzīvība uz citām pasaulēm, gan šādi pētījumi rosina. Pagaidām gan tās ir tikai versijas un pieņēmumi. Līdz neapgāžamiem pierādījumiem dzīvībai ārpus Zemes vēl kāds ceļa gabals jāmēro. Madhusudhans piebilst – dzīvības atrašana uz citas planētas, pat ja tas ir tikai planktons vai baktērijas –, būtiski izmainītu izpratni par mūsu vietu Visumā. Pēkšņi mēs vairs nebūtu vieni šajā prātam grūti aptveramajā plašumā.