nlo
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ceturtdien, 14. septembrī, tika publiskots pirmais ziņojums par to, ko NASA izveidotais ekspertu panelis secinājis par Zemes atmosfērā redzētām, bet neizskaidrotām parādībām. Un nekādas galīgas atbildes par šo parādību izcelsmi nesniedz arī 36 lappuses garais ziņojums. Tam ir saprotams iemesls.

Mēs tos pazīstam kā NLO jeb nezināmus lidojošus objektus, taču NASA un ASV Aizsardzības departaments definīciju paplašinājis uz neidentificētām anomālām parādībām (UAP – unidentified anomalous phenomena). Tas tāpēc, ka nu dīvainību sarakstā iekļautas arī ūdeņos pamanītas un līdz galam neizskaidrotas parādības. Ar šo soli NASA mēģina leģitimizēt pētniecības jomu, kura savulaik bijusi rezervēta tikai "trakajiem ar folijas cepurītēm". "UAP ir viena no lielākajām mūsu planētas mistērijām," preses konferencē apstiprināja NASA Zinātnisko misiju direkcijas pārstāve Nikola Foksa.

Un tomēr tiem, kas cer, ka NASA pēc desmitgadēm ilgas slēpšanas tūlīt, tūlīt atzīs, ka Zemi apciemo citplanētieši, nedaudz "jāatdziest". Tas, ka šajos ziņojumos tiek izmantoti vārdi "mistērija", "neatminēta mīkla" vai līdzīgi, absolūti nekādā veidā nav pierādījums šo objektu vai parādību pārdabiskai izcelsmei vai pierādījumiem ārpuszemes intelektam.

Izmeklētājiem šie novērojumi – video, fotogrāfijas, radaru dati – ir "mistērija" tikai tāpēc, ka datu ir ļoti maz un tie pārsvarā ir sliktas kvalitātes. Tas arī ir galvenais ziņojumā ietvertais vēstījums – lai labāk izskaidrotu šos novērojumus, nepieciešamas daudz kvalitatīvākas datu kopas. Vēlams, lai viens un tas pats fenomens būtu fiksēts ar vairākām metodēm vienlaikus. Piemēram, ne tikai viena graudaina fotogrāfija vai sliktas kvalitātes video, bet arī radara dati, kas var liecināt par objekta kustības ātrumu, virzienu maiņām un tamlīdzīgi.

Foto: AFP/Scanpix/LETA
Jāturpinā pētīt – tāds ir galvenais NASA administratora Bila Nelsona secinājums pēc ziņojuma publiskošanas.

NASA eksperti tam pieiet, kā jau pienākas – zinātniski. Tāpēc steigties ar secinājumiem un skaidrojumiem par šiem objektiem, ja vienīgais izejmateriāls ir zemas izšķirtspējas un dažu sekunžu garš video, būtu nekas vairāk kā spekulācija. Tas ir viens no zinātniskās pieejas balstiem – ja nezinām, tad nekautrēties to atzīt, nevis apgalvot, ka zinām. Tieši to norādīja Foksa – vairumā novērojumu nav gana daudz datu, lai varētu nonākt pie uzticamiem secinājumiem par katras konkrētās parādības vai objekta izcelsmi un raksturojumu.

Ar samērā tehnisku informāciju bagātā ziņojuma noslēgumā secināts: "Šobrīd nav nekāda iemesla secināt, ka konkrētajiem UAP ir ārpuszemes izcelsme." Vienlaikus eksperti norāda, ka nav arī pamata izslēgt varbūtību, ka kāds no šiem objektiem Zemes atmosfērā ir ielidojis pēc ceļa cauri mūsu Saules sistēmai.

Šis ziņojums, protams, arī neizslēdz ārpuszemes inteliģentu būtņu eksistenci. Stipri apšaubāms gan ir tas, ka tās ir apciemojušas vai apciemos mūsu planētu. Par to plašāks izklāsts meklējams "Zinātne vai muļķības" epizodē, kur sarunājāmies ar astronomu Ilgoni Vilku un raķešu konstruktoru Andreju Puķīti.

Īsumā – ja arī citu zvaigžņu sistēmās ir dzīvība, šie attālumi ir tik milzīgi, ka ar mums pieejamajām tehnoloģijām līdz pašām, pašām tuvākajām vien būtu jālido tūkstošiem gadu. Un tas arī tikai, ja neņemam vērā virkni citu ierobežojumu.

Ne viens vien kosmologs, astrobiologs, astrofiziķis uzskata, ka Visums ir tik milzīgs, lai tīri statistiski būtu ļoti maza varbūtība, ka Zeme ir vienīgā planēta, uz kuras jebkad attīstījusies dzīvība. Taču Visuma izmēri ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc "ciemos" pie mums neviens, visticamāk, nekad neatbrauks. Pat ceļojot ar gaismas ātrumu (kas nav iespējams, ja objektam ir masa), attālumi ir prātam grūti aptverami.

NASA administrators Bils Nelsons ekspertu paneļa secinājumus rezumēja šādi: "Sausais atlikums ir tāds, ka vēl ļoti daudz jāpēta. Liksim lietā NASA ekspertīzi un sadarbībā ar citām aģentūrām turpināsim pētīt šīs parādības."


Ņemot vērā, ka galvenais klupšanas akmens ir datu trūkums, slikti kalibrēti sensori, sensoru metadatu trūkums un iepriekš minētais apstāklis, ka viena parādība reti kad novērota no vairākiem skatu punktiem un ar vairākām ierīcēm, ekspertu rekomendācija ir sistematizēt šādu datu ievākšanu un apkopošanu, pieslēdzot visas valsts iestādes un aģentūras, kam ar šīm lietām ir saistība. Piemēram, ASV Federālā aviācijas pārvalde, kuras rīcībā ir plaša datubāze par gaisa telpā novērotiem incidentiem.

Tas ir mazāk jautājums par to, vai Zemi apciemo citplanētieši, bet vairāk par gaisa telpas drošību – vai un cik liels drauds mūsu gaisa telpā var būt šīs parādības, preses konferencē uzsvēra NASA pārstāvis Dens Evanss.

NASA arī paziņoja, ka UAP izpētei norīkots jauns vadītājs. Vārds gan pagaidām netika atklāts. Tā vismaz kādu laiku būs mistērija, gluži kā vairums gaisa telpā novēroto dīvainību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!