Saule
Saule šobrīd ir tik aktīva, kāda nav bijusi pēdējos 20 gadus, un to var just. Latvijā tas izpaužas kā iespēja redzēt un fotogrāfijās iemūžināt krāšņas ziemeļblāzmas, kas ierasti mūsu platuma grādos nav nemaz tik bieža parādība. Vismaz ne tik izteiktas. Taču aiz ziemeļblāzmām ir procesi, kas var būt arī ar daudz nepatīkamākām blaknēm par krāšņo gaismu šovu debesīs – Saules koronālās masas izvirdumi. Nesen viens tāds ķēra Pārkera zondi, un zinātnieki priecājas, ka tas netrāpīja Zemei.

Notikums fiksēts 2022. gada 5. septembrī, tātad laikā, kad Saule vēl nebija tik aktīva kā šobrīd. Pagaidām tā vēl ir aktivitātes cikla pieauguma fāzē, taču Saules aktivitātes maksimums vairs nav aiz kalniem. Zinātnieki iepriekš prognozēja, ka tas varētu pienākt 2025. gadā, tomēr nu tendences liecina, ka maksimums tiks sasniegts ātrāk. Piemēram, šovasar pārsniegts 20 gadus sens rekords – visvairāk jauni Saules plankumi mēneša laikā. Lielāks Saules plankumu skaits raksturo Saules aktivitātes pieaugumu. Tās ir vietas ar izteikti spēcīgiem magnētiskajiem laukiem.

"Vietās, kur uz Saules ir spēcīgāks magnētiskais lauks, var veidoties laukam piesaistīti plazmas kūļi. Saules virsmai mutuļojot, magnētiskā lauka līnijas tiek savērptas, līdz kādā brīdī kūlis kļūst nestabils un atdalās no Saules virsmas kā koronālās masas izvirdums," savulaik "Campus" šos procesus skaidroja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieks fizikas doktors Artūrs Vrubļevskis, kurš ar kolēģiem pēta Saules "uzvedību".

KosmossAstronomijaZiemeļblāzmazinatneFizikaSaules sistēmaAstrofotoAstrofizika

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit