Notikums fiksēts 2022. gada 5. septembrī, tātad laikā, kad Saule vēl nebija tik aktīva kā šobrīd. Pagaidām tā vēl ir aktivitātes cikla pieauguma fāzē, taču Saules aktivitātes maksimums vairs nav aiz kalniem. Zinātnieki iepriekš prognozēja, ka tas varētu pienākt 2025. gadā, tomēr nu tendences liecina, ka maksimums tiks sasniegts ātrāk. Piemēram, šovasar pārsniegts 20 gadus sens rekords – visvairāk jauni Saules plankumi mēneša laikā. Lielāks Saules plankumu skaits raksturo Saules aktivitātes pieaugumu. Tās ir vietas ar izteikti spēcīgiem magnētiskajiem laukiem.
"Vietās, kur uz Saules ir spēcīgāks magnētiskais lauks, var veidoties laukam piesaistīti plazmas kūļi. Saules virsmai mutuļojot, magnētiskā lauka līnijas tiek savērptas, līdz kādā brīdī kūlis kļūst nestabils un atdalās no Saules virsmas kā koronālās masas izvirdums," savulaik "Campus" šos procesus skaidroja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieks fizikas doktors Artūrs Vrubļevskis, kurš ar kolēģiem pēta Saules "uzvedību".
Izvirdums, kas sastāv no lādētām daļiņām un magnētiskā lauka, var trāpīt arī Zemei. Parasti tas sasniedz Zemi nepilnas diennakts līdz trīs diennakšu laikā. Zemes virsmu un atmosfēru no šīm lādētajām daļiņām aizsargā Zemes magnētiskais lauks – tieši tāpēc arī polos varam vērot skaistās polārblāzmas. Taču šāda ģeomagnētiskā vētra var izraisīt arī daudz citu "blakņu", kā to apliecināja britu astronoma Ričarda Keringtona vārdā nosauktā ģeomagnētiskā vētra 1859. gadā. Lūk, Pārkera zonde patrāpījās ceļā vienam šāda mēroga izvirdumam.
No Zemes skatu punkta raugoties, tas notika mums pretējā Saules pusē, un labi vien ir. Ja daļiņu plūsma pēc tik spēcīga izvirduma ķertu Zemi, mēs piedzīvotu tikpat stipru ģeomagnētisko vētru kā 1859. gadā, lēš zinātnieki. Atšķirība gan tā, ka mūsdienās sekas būtu postošākas, jo pasaule nu ir elektrificēta, bet orbītā ap Zemi – liels skaits mākslīgo pavadoņu, kas nodrošina mums būtisku pakalpojumu funkcionēšanu, sākot no interneta un sakariem līdz pat GPS un meteoroloģiskajām prognozēm. Skarbākajā scenārijā sakaru un citu līdzīgu pakalpojumu pārrāvumi varētu būt pat kontinentu mērogā, brīdināja fiziķi.
Pētījums par 2022. gada 5. septembra izvirdumu nupat publicēts izdevumā "Astrophysical Journal". Daļiņu plūsma zondei trāpīja, kad tā no Saules atradās vien 9,2 miljonu kilometru attālumā. Tas ir ļoti, ļoti tuvu. Zemes vidējais attālums no Saules ir 150 miljoni kilometru. Protams, zondes komanda lieliski zināja, kādā vidē aparātam būs jāfunkcionē, tāpēc Pārkera zonde ir pamatīgi sagatavota, lai spētu izturēt Saules uzliesmojumu un koronālās masas izvirdumu sekas.
Zonde riņķo ap mūsu zvaigzni jau piecus gadus, periodiski pietuvojoties tai arvien tuvāk un tuvāk. Zonde startēja, kad Saule bija relatīvi mierīga – 11 gadu aktivitātes cikla minimuma fāzē –, dodot iespēju vākt datus laika posmā, kad aktivitāte atkal sāk pieaugt. Plānots, ka līdz ar aktivitātes maksimumu vai īsi pēc tā beigsies arī zondes plānotais ekspluatācijas laiks. Pārkera Saules zonde sasniegusi arī vairākus rekordus. Tā kļuvusi par ātrāko cilvēka būvēto objektu un sasniegusi 692 000 kilometru stundā jeb apmēram 192 kilometru sekundē lielu ātrumu. Zonde arī kļuva par pirmo izpētes aparātu, kas "pieskāries Saulei". Plašāku izklāstu par to, ko tas nozīmē, lasi šajā rakstā:
NASA zonde pirmo reizi vēsturē pieskārusies Saulei – ko tas īsti nozīmē
Pirms aptuveni nedēļas NASA paziņoja, ka fiziķa un astronoma Jūdžīna Ņūmena Pārkera vārdā nosauktā Saules izpētes zonde "pieskārusies Saulei" – pirmo reizi cilvēces vēsturē. Taču – ko tas īsti nozīmē? Ne gluži to, ko varētu nodomāt, pirmo reizi izdzirdot šo frāzi – tā neielidoja spožajā "bumbā", kuru visskaidrāk varam saskatīt saullēktos un saulrietos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
