Eiropa varētu būt piemērota dzīvības eksistencei. Nē, ne pasaules daļa, kurā atrodas arī Latvija, bet gan viens no lielākajiem Jupitera pavadoņiem. Ar Džeimsa Veba teleskopu veiktos novērojumos uzzinātais palielina varbūtību, ka arī citur Saules sistēmā ir apstākļi, kur potenciāli varētu kaut kas dzīvot. Nekādu garantiju un lielu cerību gan nav, bet intriga saglabājas – ne velti NASA un Eiropas Kosmosa aģentūra uz Jupitera mēnešiem sūta zondes.
Jau kārtējo reizi par aizraujošiem jaunumiem astronomijā varam teikt paldies pēdējo gadu "varonim" – Džeimsa Veba teleskopam. Vien dažas minūtes ilgi novērojumi bija nepieciešami, lai uzzinātu būtisku informāciju par ceturto lielāko Jupitera mēnesi Eiropu. Ir spēcīgi pierādījumi, ka šī sasalusī pasaule zem asteroīdu triecienu un citu notikumu rezultātā sarētotās ledus virsmas slēpj sālsūdens okeānu – tas zināms jau labu laiku un pats par sevi jau ir gana labs iemesls, lai astrobiologi tieši Eiropu uzskatītu par vienu no perspektīvākajām vietām Saules sistēmā, kur meklēt ārpuszemes dzīvību. Taču ar ūdeni vien nepietiek. Nepieciešama vēl arī enerģija – šajā gadījumā ne no Saules, bet no planētas dzīlēm –, kā arī noteikts ķīmisko elementu un savienojumu "kokteilis". Mums zināmā dzīvība bez oglekļa nav iespējama, un tieši šo elementu nu Eiropas ūdeņos atraduši pētnieki.
"Uz Zemes dzīvībai patīk ķīmiska daudzveidība – jo tā lielāka, jo labāk. Mēs esam uz oglekļa savienojumiem bāzētas dzīvības formas. Saprotot, kāds ir Eiropas okeāna ķīmiskais sastāvs, varēsim noteikt, vai šī vide ir mums zināmajām dzīvības formām piemērota vai ne," ierakstā NASA vietnē citēts viens no jaunā pētījuma autoriem, NASA Godarda Kosmosa lidojumu centra zinātnieks Džeronīmo Vilanēvs. "Mums arī šķiet, ka šis ogleklis, ko pamanījām uz Eiropas virsmas, ir tur nonācis no okeāna dzīlēm," apstiprināja Vilanēvs. Proti, tas nav nonācis uz Eiropas ar kādu meteorītu vai citu objektu no ārpuses. "Šis nav triviāls apstāklis," uzsvēra pētnieks.
Attēls: NASA/JPL/Ted Stryk
Protams, nekas nebūtu labāks par izurbšanos cauri Eiropas ledus slānim un ūdens paraugu paņemšana analīzei. Tomēr šādas iespējas tik drīz nebūs, tāpēc jāiztiek ar novērojumiem no attāluma. Ar Habla teleskopu 2017. gadā veikti novērojumi liecina, ka šajā apgabalā atrodams arī nātrija hlorīds jeb vienkārši sāls. Un nu Veba iegūtie dati par oglekli, kura izcelsme, visticamāk, ir okeāna ūdens, ir vēl viens solis tuvāk izpratnei – ir vai nav Eiropas ūdeņi potenciāli piemērota vieta dzīvības attīstībai.
Šis Jupitera pavadonis būs viens no mērķiem arī Eiropas Kosmosa aģentūras zondei JUICE, kas startēja šī gada aprīlī un novērojumus Jupitera sistēmā veiks, sākot no 2031. gada. Savukārt NASA zondei "Europa Clipper", kas kosmosā dosies 2024. gada rudenī, Eiropa būs galvenais izpētes objekts. Ticams, ka šo gadu laikā, kamēr zondes būs ceļā, uzzināsim vēl daudz jauna par Jupitera pavadoņiem, taču zondes noteikti ļaus iegūt tādu informāciju, ko ar teleskopu no daudzu miljonu kilometru attāluma nevar dabūt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
