Perseverance
Līdz galam nesaprotam, tieši kā tas notiek, bet rezultāti runā paši par sevi – tā par mākslīgā intelekta programmu, kas ar 90% precizitāti spēj atšķirt bioloģiskus no nebioloģiskiem paraugiem, spriež tās izstrādātāji. Šis rīks ir ar lielu potenciālu astrobioloģijā – starpdisciplinārā zinātnes jomā, kas pēta ar ārpuszemes dzīvību saistītus jautājumus.

Kaut kad 2030. gados uz Zemes varētu nonākt pirmie "svaigie" paraugi no Marsa. Tos jau šobrīd ievāc un sūtīšanai atpakaļ iepako NASA rovers "Perseverance". Un ja nu kādā no tām būtu liecības par ārpuszemes dzīvību – eksistējošu vai kādreiz bijušu? Vai mēs spētu tās atpazīt?

Kā savulaik rakstā par pēdu dzīšanu Marsa mikrobiem citēts Astrobioģeoķīmijas laboratorijas direktors Kens Vilifords, dzīvības pēdas uz Marsa būtu ļoti neviennozīmīgas un grūti atpazīstamas. Tas nebūtu nekas acīmredzams. Pat ja "Perseverance" rovers konstatēs tādus bioparakstus, kas uz Zemes atrastu iežu gadījumā tiktu pieņemti kā visai droši pierādījumi senai dzīvībai, Marsa gadījumā zinātniskā kopiena ar galīgiem slēdzieniem, visticamāk, nesteigsies, pirms būs izdevies šos paraugus nogādāt uz Zemes, lai izpētītu jau laboratorijās ar pasaulē spējīgākajiem instrumentiem un metodēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!