Ja ir tā veiksme skaidrā naktī pabūt tālāk no pilsētām, ciematiem un šosejām, kur var patraucēt gaismas piesārņojums, pamet skatu augšup – tur ir ne tikai baltas zvaigznes! Prāvā Betelgeize mirguļo sārtos toņos, bet Antaress iegūst arī oranžīgas nokrāsas. Vedēja zvaigznājā esošā Kapella – arī viena no spožākajām mums redzamajām zvaigznēm – mums izskatās dzeltena, bet Rīgels ir izteikti zils. Bet zaļas zvaigznes neredzēsiet, lai cik cītīgi lūkotos. Lūk, kāpēc.
Zvaigznes krāsu nosaka virsmas temperatūra. Tās pēc spektra iedala vairākās klasēs, sākot no zilām (viskarstākās zvaigznes) līdz sarkanām (zvaigznes ar zemāku virsmas temperatūru). Mūsu Saule ir kaut kur pa vidu, un tās redzamā krāsa ir balta. Kaut mums, raugoties no Zemes, tā dienas vidū var šķist dzeltena, bet vakaros un rītos sarkana, patiesībā Saule tik tiešām ir baltā krāsā. Astronauti Starptautiskajā kosmosa stacijā, kur skatam netraucē Zemes atmosfēra, neļaus samelot. Te arī labs eksperiments, kur astronoms Aivis Meijers izskaidro, kā katrs pats par to var pārliecināties:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
