Dante Loreta
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Pirms dažām dienām arī NASA, kuras kontā tik plašs panākumu klāsts, kaut ko organizācijas vēsturē paveica pirmo reizi. Uz Zemes veiksmīgi nogādāti asteroīda "Bennu" paraugi, ko var raksturot kā īstu dārgumu lādi zinātnei. Iepriekš no asteroīda "analīžu materiālu" bija pagrābuši tikai japāņi, bet ne amerikāņu pētnieki. Misijas "OSIRIS-REx" vadošais pētnieks Dante Loreta izšķirošajā dienā burtiski apraudājies. Kādu brīdi nebija zināms, vai 20 gadu garumā izlolotā misija noslēgsies ar gaidīto rezultātu.

Zonde "OSIRIS-REx" ceļā uz Zemei tuvo asteroīdu devās 2016. gadā. Pēc apmēram diviem gadiem zonde bija klāt un 2018. gada decembrī sāka riņķot ap asteroīdu piecu kilometru attālumā no tā virsmas, kartējot tā virsmu. Tā tika pavadīts pusotrs gads, un pēc tam ievāktā informācija tika izmantota, lai misijas komanda izvēlētos perspektīvāko vietu, kur pagrābt asteroīda paraugu. Tas izdevās lieliski, un zonde sāka ceļu mājup. Kulminācija misijas pirmajam posmam – parauga nomešana uz zemes. Pirmajam posmam tāpēc, ka pats kosmiskais lidaparāts savu darbu vēl nav beidzis. Tas dosies tālāk uz asteroīdu "Apophis". Tomēr paraugi neapšaubāmi ir vērtīgākā šīs misijas balva. Uz mirkli gan nebija skaidrs, vai tie līdz zemes virsmai nonāks neskarti.

Nepilnus 50 kilogramus smagā kapsula ar paraugiem Zemes atmosfērā ielidoja ar ātrumu, kas pārsniedza 43 tūkstošus kilometru stundā. Pēc noteikta laika bija jānostrādā mehānismam, kas izlaiž pirmo nelielo izpletni, kam kapsula jānostabilizē un jāsamazina tās ātrums, pirms tiek atveras galvenais izpletnis. Taču komanda uz Zemes nespēja apstiprināt, ka mazais izpletnis atvēries. Lielā izpletņa atvēršanās brīdī, kad kapsula vēl lido ar ļoti lielu ātrumu, arī var nebeigties labi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!