Nav retums, ka šādas komētas tiek pamanītas vien tad, kad tās jau ir pavisam tuvu Saulei. Tālu no zvaigznes tās ir tumšas, ledainas bumbas, kas milzu ātrumā traucas cauri starpplanētu telpai. Ļoti grūti saskatāmas pat ar jaudīgiem teleskopiem. Jo tuvāk Saulei, jo siltāks. Komētas virsmai sasilstot, ledus kūst un pāriet gāzveida stāvoklī. Gāze, plūstot prom no komētas kodola, paķer līdzi arī putekļus. Tā kļūst redzama komētas koma jeb komētas miglveidīgais apvalks, kā arī komētas aste.
Sākotnējie novērojumi vedināja domāt, ka komēta C/2023 P1 jeb "Nishimura" ir nākusi no starpzvaigžņu telpas, proti, tās izcelsme ir ārpus Saules sistēmas robežām. Gluži kā "2I/Borisov" un dīvainajam objektam "Oumuamua", kas aizvien ierauts debatēs par "pierādījumiem citplanētu tehnoloģijai" – šo uzskatu aizstāv pretrunīgi vērtētais Hārvarda Universitātes profesors Avi Lēbs.
Sekojošie novērojumi gan versiju par starpzvaigžņu telpas komētu lika mainīt. Trajektorija liecina, ka tā Saules sistēmas iekšienē ieceļojusi no Orta mākoņa – hipotētiska reģiona Saules sistēmas nomalē, tālu aiz Neptūna orbītas, kur ir daudz komētu un citu ledainu objektu.
Dodoties prom no Saules, komēta nonāca kosmiskā lidaparāta "STEREO-A" redzeslokā. 22. septembrī šis Saules pētīšanai paredzētais aparāts bija liecinieks, kā koronālās masas izvirduma rezultātā no Saules izsviesta plazma "iepļaukā" komētu "Nishimura", uz īsu mirkli pat noraujot tās asti.
Gluži kā ķirzkas, arī komēta asti atgūs, norāda astrofiziķis Batamss, kurš apstrādājis "STEREO-A" uzņemtos kadrus un sagatavojis video ar brīdi, kurā komēta uz laiku pazaudē asti. Šī pat nav pirmā novērotā reize, kad "Nishimura" Saules dēļ pazaudē asti. Šādu gadījumu astronomi novēroja arī septembra sākumā.
Nu "Nishimura" ir ceļā prom uz Orta mākoņa tālēm, un pie mums neatgriezīsies vismaz tuvākos 430 gadus, kā liecina komētas lidojuma trajektorijas analīze.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!