Par šo komētu uzzinājām vien augustā, un nu tā jau ir garām. Tālo viešņu no Orta mākoņa saltajiem nostūriem pamanīja astronoms-amatieris no Japānas Hideo Nišimura, kura vārdā komēta arī nosaukta. Savukārt astrofiziķis Karls Batamss parūpējies par lielisku video, kurā redzams, kā komētas asti uz laiku norauj lādētu daļiņu plūsma no Saules.

Nav retums, ka šādas komētas tiek pamanītas vien tad, kad tās jau ir pavisam tuvu Saulei. Tālu no zvaigznes tās ir tumšas, ledainas bumbas, kas milzu ātrumā traucas cauri starpplanētu telpai. Ļoti grūti saskatāmas pat ar jaudīgiem teleskopiem. Jo tuvāk Saulei, jo siltāks. Komētas virsmai sasilstot, ledus kūst un pāriet gāzveida stāvoklī. Gāze, plūstot prom no komētas kodola, paķer līdzi arī putekļus. Tā kļūst redzama komētas koma jeb komētas miglveidīgais apvalks, kā arī komētas aste.

Sākotnējie novērojumi vedināja domāt, ka komēta C/2023 P1 jeb "Nishimura" ir nākusi no starpzvaigžņu telpas, proti, tās izcelsme ir ārpus Saules sistēmas robežām. Gluži kā "2I/Borisov" un dīvainajam objektam "Oumuamua", kas aizvien ierauts debatēs par "pierādījumiem citplanētu tehnoloģijai" – šo uzskatu aizstāv pretrunīgi vērtētais Hārvarda Universitātes profesors Avi Lēbs.

KosmossAstronomijaFizikaSaules sistēmaKomētasAstrofizika

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit