Asteroīds "Bennu" šobrīd ir nepilnu 93 miljonu kilometru attālumā no Zemes. No visiem Zemei potenciāli bīstamo asteroīdu sarakstā iekļautajiem tieši šo uzskata par asteroīdu, kuram ir lielākā varbūtība apdraudēt mūsu planētu tuvāko 200 gadu laikā. Tā aizvien ir ļoti maza, taču nekaitēs, ja par šo objektu uzzināsim ko vairāk, un mums ir bezprecedenta iespēja to izdarīt. Septembrī uz Zemes atgriezās kapsula ar "Bennu" paraugiem, un pirmie rezultāti par to sastāvu ir publiskoti.
Jau vēstīts, ka šīs misijas ekspertus sagaidīja kāda patīkama problēma, sākot paraugu savākšanas procedūru. Proti, kad tika noņemts TAGSAM (parauga ievākšanas mehānisma "Touch-and-Go Sample Acquisition Mechanism") ārējais vāks, bija redzams, ka materiāla ir ļoti, ļoti daudz. Un tas ir ārpus galvenās paraugiem paredzētās tvertnes – vāka virspusē un malās. Pie galvenajā tvertnē esošiem paraugiem eksperti vēl nemaz nav ķērušies klāt.
Sākotnējā analīze tika veikta, izmantojot elektronu mikroskopu, rentgendifraktometriju, mērījumus infrasarkanā starojuma diapazonā un citas metodes. Paraugos ir augsta oglekļa koncentrācija, kā arī atrasti māla minerāli ar ūdeni sastāvā.
"Ielūkojoties "Bennu" putekļu un iežu glabātajos noslēpumos, mēs atveram kapsulu ar vēstījumu no seniem laikiem, kas stāstīs par mūsu Saules sistēmas pirmsākumiem. Atklājums par oglekļa pārpilnību šajos paraugos un māla minerāli ar ūdeni sastāvā ir tikai šī kosmiskā aisberga redzamā daļa," NASA vietnē citēts misijas "OSIRIS-REx" vadošais zinātnieks Dante Loreta. Viņš atgādina, ka bija vajadzīgi daudzi gadi un smags darbs, lai tiktu pie vērtīgajiem paraugiem, kas tostarp varētu arī stāstīt par to, kā uz Zemes nonāca dzīvībai nepieciešamie elementi. "Ar katru jaunu atklājumu, ko sniegs "Bennu" paraugi, mēs speram soli tuvāk, lai izprastu mūsu kosmisko mantojumu."
Tam piebalso arī NASA administrators Bils Nelsons: "Gandrīz viss, ar ko NASA nodarbojas, ir saistīts ar atbilžu meklēšanu uz jautājumiem – kas mēs esam, no kurienes esam nākuši."
Iepriekš no asteroīda paraugus ieguvuši tikai japāņi, bet apjoms bija niecīgs. NASA misija šajā ziņā ir daudz ražīgāka – nekad vēl uz Zemes no asteroīda nav atgādāts tik liels daudzums paraugu. Precīzu daudzumu zināsim, kad tiks atvērta galvenā tvertne un izņemti paraugi no katra TAGSAM mehānisma stūrīša un blīves. Darbs ar "OSIRIS-REx" zondes ievāktajiem paraugiem turpināsies gadiem ilgi. NASA aptuveni 70% no materiāla uzglabās Džonsona Kosmosa centrā Hjūstonā, ASV. Daļa paraugu tiks nosūtīti arī partneriem Japānā, Kanādā un citviet. Kopumā ar "Bennu" materiālu strādās nevis desmitiem, bet simtiem zinātnieku, un lielākie atklājumi vēl tikai priekšā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
