Vai pietiks laika? Par bīstamu magnētisko vētru var brīdināt vien 30 minūtes iepriekš

Par to, ko Saules uzliesmojumi un koronālās masas izvirdumi (CME) var nodarīt Zemei, kad mūsu magnetosfēru sasniedz lādētu daļiņu plūsma, jau vēstīts ne reizi vien. Viens no Saules aktivitātes blakusefektiem mūs parasti iepriecina – tās ir skaistās polārblāzmas. Taču spēcīgu CME gadījumā mūsdienu elektrificētajai pasaulei var draudēt arī pamatīgas nepatikšanas – stipras ģeomagnētiskās vētras.

Pagaidām mūslaiku vēsturē spēcīgākā fiksētā ģeomagnētiskā vētra notika 19. gadsimtā. Tā dēvētais Keringtona notikums 1859. gadā izraisīja traucējumus tolaik modernākajā sakaru tīklā – telegrāfa infrastruktūrā. Arī polārblāzmas bija vērojamas daudz tālāk no Zemes poliem nekā iepriekš. Mūsdienās visu darbina elektrība, un Keringtona notikumam līdzvērtīga "pļauka" no Saules šobrīd būtu ar daudz tālejošākām sekām, uzskata daļa ekspertu.

Saules "laika ziņas" ir joma, kas aizvien pilna izaicinājumiem. Šobrīd Saule tuvojas sava aktivitātes cikla maksimumam. Tas ļauj droši prognozēt, ka uzliesmojumi un CME notiks biežāk un būs spēcīgāki, taču aizvien nav iespējams ar augstu ticamību precīzi pateikt, ka tik un tik stiprs uzliesmojums notiks, teiksim, rīt pēcpusdienā.

Tomēr dati par Sauli tiek ievākti nemitīgi, un nesen Pārkera Saules zonde pat izlidoja cauri spēcīgai lādētu daļiņu plūsmai, ko kosmosā izsvieda koronālās masas izvirdums.

Visa šī informācija nu tiek "barota" iekšā mākslīgā intelekta modeļos, lai izstrādātu uzticamu agrīnās brīdināšanas sistēmu. Un tomēr labākais, ko NASA šobrīd sola, ir vien pusstundas handikaps, lai sagatavotos, pirms Zemi ķer spēcīgas Saules vētras izraisītie un potenciāli postošie efekti. Piemēram, pirms 35 gadiem šāda notikuma iespaidā Kvebekas provincē, Kanādā, uz vairākām stundām cilvēki palika bez elektrības. Tas notika martā, kad temperatūra bija zema. Arī vairāki polārajās orbītās ap Zemi riņķojošie pavadoņi uz vairākām stundām tika izsisti no ierindas.

Šobrīd aizvien nav iespējams paredzēt, kurā mirklī notiks paši uzliesmojumi un CME, kas izraisa visu šo bīstamo efektu kaskādi. Tos varam konstatēt vien pēc paša notikuma. NASA norādītais 30 minūšu brīdinājums iespējams tāpēc, ka elektromagnētiskais starojums (tostarp arī radioviļņi) vakuumā ceļo ar gaismas ātrumu un Zemi sasniegs pirms lādēto daļiņu plūsmas no Saules, kas izraisa ģeomagnētiskās vētras. Šīs plūsmas ātrums katrā gadījumā var būt citāds – reizēm pēc koronālās masas izvirduma daļiņu plūsma Zemi sasniedz trīs diennakšu laikā. Reizēm ātrāk, pat nepilnas diennakts laikā. Orbītā esošos satelītus, kas par to varētu brīdināt, plūsma sasniegtu vien neilgi, pirms tā "ķertu" Zemi un izraisītu spēcīgu ģeomagnētisko vētru. Sliktākajā scenārijā šis brīdinājuma dotais handikaps būtu tikai pusstunda.

Kad sāks darboties nākamās paaudzes agrīnās brīdināšanas sistēma, ir cerības uz savlaicīgākām "Saules laika ziņām" un pat prognozēm, ka ar noteiktu varbūtību tuvākajā laikā gaidāma Saules vētra. Šobrīd NASA komanda prognožu modeļa izstrādē izmanto datus no tādiem satelītiem kā "ACE", "Wind", "IMP-8" un "Geotail".

Par pavisam sūriem scenārijiem saistībā ar Saules aktivitāti vairāk var lasīt šajā rakstā:

Zemi regulāri bombardē lādētu daļiņu plūsma no Saules – tā sauktais Saules vējš. Par laimi mūsu planēta ir aprīkota ar lieliskiem aizsargmehānismiem. Viens no tiem ir Zemes magnētiskais lauks, kas mūs un arī visu infrastruktūru pasargā no šīs jonizēto daļiņu plūsmas ietekmes, novirzot lādētās daļiņas uz Zemes poliem (tieši tāpēc arī varam novērot krāšņas polārblāzmas gan Ziemeļpolā, gan Dienvidpolā). Taču laiku pa laikam Saule uzdarbojas pamatīgāk, un saules vējš pārtop īstā vētrā. Nupat tapis pētījums ieskicē biedējošu ainu – starpkontinentu interneta infrastruktūra šādai kataklizmai var nebūt gatava.

Lasīt vairāk