Saule ir iemesls, kāpēc Zeme ir dzīva. Bez Saules enerģijas mēs te nebūtu un šīs rindas neviens nedz rakstītu, nedz lasītu. Taču Saule ir arī bīstama. Pat mums, kurus no kaitīgākajiem Saules starojuma efektiem pasargā Zemes atmosfēra un magnētiskais lauks. Vēsturē tas vairākkārt pierādījies. Diemžēl ilgtermiņā Saules uzvedību prognozēt aizvien ir ļoti sarežģīti, un NASA lēš, ka par Zemei bīstamu Saules aktivitāti mēs brīdinājumu saņemtu vien pusstundu iepriekš, raksta vietne "Universe Today".
Par to, ko Saules uzliesmojumi un koronālās masas izvirdumi (CME) var nodarīt Zemei, kad mūsu magnetosfēru sasniedz lādētu daļiņu plūsma, jau vēstīts ne reizi vien. Viens no Saules aktivitātes blakusefektiem mūs parasti iepriecina – tās ir skaistās polārblāzmas. Taču spēcīgu CME gadījumā mūsdienu elektrificētajai pasaulei var draudēt arī pamatīgas nepatikšanas – stipras ģeomagnētiskās vētras.
Pagaidām mūslaiku vēsturē spēcīgākā fiksētā ģeomagnētiskā vētra notika 19. gadsimtā. Tā dēvētais Keringtona notikums 1859. gadā izraisīja traucējumus tolaik modernākajā sakaru tīklā – telegrāfa infrastruktūrā. Arī polārblāzmas bija vērojamas daudz tālāk no Zemes poliem nekā iepriekš. Mūsdienās visu darbina elektrība, un Keringtona notikumam līdzvērtīga "pļauka" no Saules šobrīd būtu ar daudz tālejošākām sekām, uzskata daļa ekspertu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
