'Neticama veiksme!' – NASA astronauts par negaidīto rekordu krievu kosmosa kuģa ķibeles dēļ

Izņemot atsevišķus gadījumus, NASA astronauti Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) vienā piegājienā pavada sešus mēnešus. Gadiem ilga gatavošanās uz Zemes, tad seši mēneši tur, augšā, un pēc tam atkal gadiem ilgs darbs uz Zemes. Daļai paveicas SKS atgriezties uz vēl vienu tūri, bet ne visiem. Taču vēl retākas ir reizes, kad orbītā tiek pavadīts ilgāk par sešiem mēnešiem vienā piegājienā.

Viena šāda misija bija tad, kad kosmosā gandrīz gadu pavadīja astronauts Skots Kellijs, lai NASA varētu izpētīt ietekmi uz veselību, ko atstāj ilgstoša uzturēšanās orbītā. Kellija gadījums ir unikāls, jo uz Zemes palika viņa dvīņubrālis – arī izbijis astronauts – Marks Kellijs. Abu ģenētiskā līdzība deva pētniekiem bezprecedenta iespēju noskaidrot, kuras izmaiņas ir tiešas sekas ilgstošai dzīvei mikrogravitācijas apstākļos.

Taču Skots Kellijs kosmosā pavadīja "tikai" gandrīz gadu. Savukārt Frenks Rubio – vairāk nekā gadu. Viņam bija jāatgriežas mājās 2022. gada nogalē, taču lidojums nenotika. Pie SKS piestiprinātajai "Sojuz" kapsulai konstatēta dzesēšanas šķidruma noplūde.

Frenka Rubio "taksometrs" atceļam uz Zemi nebija droši izmantojams, tāpēc tika nosūtīts atpakaļ bez apkalpes. Līdz nākamajam reisam uz mājām bija jāgaida vēl seši mēneši. Viņš atgriezās 27. septembrī pēc 371 kosmosā bez pārtraukuma pavadītas dienas, kas ir jauns NASA rekords.

Preses konferencē pēc gada kosmosā Frenks Rubio atzina, ka pirmās dažas dienas noiet taisni bijis grūti. Reiboņi un sajūta, ka visu laiku "velk" pa labi vai pa kreisi. Taču ilgi tas nav turpinājies, un pēc nedēļas viņš juties pavisam normāli. Psiholoģiski gads kosmosā bijis izaicinošs, taču savākties palīdzējusi militārā pieredze un tuvinieku atbalsts, kuri savas valsts labā devuši daudz vairāk, pārdomās dalījās Rubio. "Grūti tādā situācijā sevi žēlot, taču arī nemelošu, ka bija vairākas smagas dienas." Tomēr atbalsts, ko viņš izjutis, palīdzējis pagarināto misiju izturēt.

Viņš arī uzsvēra, cik reta ir šāda iespēja. Parasti astronauti atkārtoti uz SKS dodas pēc vairākiem gadiem, taču Rubio bija iespēja pilnveidoties uzreiz. "Es varēju izvērtēt, kuras lietas paveicu labi, bet kuras – slikti. Varēju uzlabot savu veikumu atlikušajos sešos ekspedīcijas mēnešos. Tā ir neticama veiksme, ka man bija iespēja iegūtās zināšanas likt lietā uzreiz. Daudziem cilvēkiem līdz otrajai misijai jāgaida pieci, seši vai pat desmit gadi, līdz tiem ir iespēja izmantot iepriekšējā lidojumā iegūtās prasmes," skaidroja Rubio.

Katra stacijā pavadītā minūte ir rūpīgi saplānota – režīms ir stingrāks nekā armijā. Starp pienākumiem orbitālās stacijas uzturēšanā un desmitiem eksperimentu jāatvēl laiks arī fiziskās formas uzturēšanai un saziņai ar sabiedrību tiešraides preses konferencēs. Šajā visā darba burzmā gadās arī kādi kuriozi gadījumi. Piemēram, Rubio pamanījās pazaudēt uz SKS izaudzētu ražu – nelielu tomātiņu. Viņš to ievietojis plastmasas maisiņā un palaidis vaļā. Maisiņš kaut kur aizplanējis uz neatgriešanos. "Realitāte ir tāda – stacijā gaisa mitrums ir ap 17%. Tomāts droši vien izkalta tiktāl, ka to vairs nevarēja atpazīt. Kāds cits astronauts atradis maisiņu un to droši vien izmetis," par kosmosā audzētā tomāta likteni spekulē Rubio.

Savukārt "Sojuz" tehnisko šķidrumu noplūde ir tikai viens no trim līdzīgiem gadījumiem, kas nepilna gada laikā piemeklējuši Krievijas pusi SKS. Nupat vēstījām par to, ka dzesēšanas šķidrums no rezerves radiatora kontūra noplūda arī Krievijas puses modulī "Nauka" jeb "Zinātne". Kosmosa nozares analītiķis Džonatans Makdauels aģentūrai AFP uzsvēra, ka šis jau sāk izskatīties pēc normas, ne ārkārtas gadījumiem. "Viens gadījums – nekas, var notikt. Divi gadījumi var būt sakritība. Trīs – tas jau ir kaut kas sistemātisks," bilda eksperts.