Pilsētas izmēra komēta, tuvojoties Zemei, izaudzē 'ragus'  (2)

Komēta ar nosaukumu "12P/Pons-Brooks" šobrīd traucas mūsu virzienā no Saules sistēmas tālajām nomalēm. Tās orbīta ir izteikti eliptiska, un vienu riņķi ap Sauli šī komēta veic reizi 71 gada laikā. Saulei tā garām patrauksies nākamgad pavasarī.

Komēta ir visnotaļ prāva – ap 30 kilometru liela. Zemi tā neapdraud. Tuvākais punkts starp Zemes un šīs komētas orbītu ir 0,18 astronomiskās vienības jeb apmēram 27 miljoni kilometru. Tā izlidos cauri Saules sistēmas iekšienei starp Zemes un Veneras orbītām. Tas notiks 21. aprīlī, kad Zeme būs Saulei gandrīz pretējā pusē no vietas, kur komētas orbīta šķērso Zemes orbītas ap Sauli plakni. Zeme un komēta nevienā brīdī nebūs viena otrai tuvāk par 1,55 astronomiskajām vienībām jeb 232 miljoniem kilometru – par 82 miljoniem kilometru tālāk nekā Zemes attālums līdz Saulei.

Taču nu par vulkāniem. Komētas, kuras mēdz dēvēt arī par netīrajām sniega bumbām, ir ledaini debess ķermeņi. Komētu veido kodols, kura diametrs ir no dažiem līdz dažiem desmitiem kilometru. Kodolu veido sasalušas gāzes, putekļi un cietie ieži. Kad tās ir Saules sistēmas nomalē, tad komētas ir visnotaļ neizteiksmīgas. Sev raksturīgo apvalku jeb komu, kā arī komētas "firmas zīmi" – asti –, tās iegūst, tuvojoties Saulei. Ledus sāk kust un kosmosā izplūst gāzes, veidojot komētas atmosfēru.

Tad kādi vēl vulkāni uz komētām? Ne jau tie, kas spļauj ārā izkusušus iežus. Uz komētām var eksistēt tā dēvētie kriovulkāni jeb aukstie vulkāni, kuru izvirdumos izplūst tādi savienojumi kā metāns, ūdens, amonjaks. Kad komēta tuvojas Saulei un tās enerģija arvien vairāk uzsilda komētas kodolu, iekšienē palielinās spiediens. Atkarībā no komētas kodola uzbūves un sastāva tas var rezultēties eksplozīvā izvirdumā. "12P/Pons-Brooks" šādi "izpildījās" jau otro reizi četru mēnešu laikā. 5. oktobrī astronomi fiksēja lielu daudzumu materiāla, ko kosmosā izsvieda viens no komētas kriovulkāniem. Tās koma kļuva būtiski lielāka un atstaroja daudz vairāk Saules gaismas. Komēta kļuva vairākus desmitus reižu spožāka.

Dažas tuvākās dienas komētas koma turpināja izplesties un ieņēma interesantu formu, kas nedaudz atgādina ragus, vēsta vietne "Spaceweather". Šī savdabīgā komas forma, visticamāk, ir sekas komētas kodola formai, kas arī ir neregulāra, vietnei "Live Science" komentēja Britu Astronomijas biedrības astronoms Ričards Mailzs. Arī 20. jūlijā, kad fiksēts pirmais izvirdums, komēta "izaudzēja" gāzes un putekļu "ragus". Toreiz koma izpletās iespaidīgā izmērā – 230 tūkstošus kilometru attālumā no komētas kodola. Komētai strauji tuvojoties Saulei, nav izslēgts, ka šādi izvirdumi būs vēl vairāki.

Laiks rādīs, vai un cik labi šo komētu varēsim novērot no Zemes, neizmantojot ko vairāk par amatieru teleskopu, binokli vai fotokameru ar teleobjektīvu. Nākamreiz tā pie mums paviesosies 2095. gadā.