Parasti par iespaidīgākajiem aptumsumiem mēdz uzskatīt pilnus Saules aptumsumus, kas uz mirkli pār noteiktu Zemes reģionu nolaiž gandrīz pilnīgas tumsas plīvuru. Lūk, kādu sajūsmu tas var izraisīt vērotājos:
Šis aptumsums bija citāds, bet arī ļoti baudāms. Tā dēvētie gredzenveida aptumsumi notiek, kad izpildās divi galvenie nosacījumi. Vispirms, kā jau visos aptumsumos, Mēnesim jānostājas starp Zemi un Sauli. Otrkārt, atšķirībā no pilna Saules aptumsuma, gredzenveida aptumsums veidojas, kad Mēness ir apogejā jeb savas orbītas tālākajā punktā no Zemes vai tuvu tam. Tādējādi, no Zemes raugoties, Mēness disks pilnībā neaizsedz Sauli, un tā izskatās kā spožs gredzens debesīs.
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Bez šaubām, ko tādu pieredzēt ir iespaidīgi ne tikai tiem, kas interesējas par astronomiju padziļināti. Šis debess ķermeņu dancis iedveš apbrīnu gandrīz jebkuram. Bet kā tas izskatītos, ja mēs raudzītos no kosmosa? No Zemes orbītas to var vērot vien daži izredzētie – astronauti Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) vai taikonauti Ķīnas orbitālajā stacijā. Lūk, kā aptumsums izskatījās no SKS.
Taču, lai novērtētu Mēness mestās ēnas mērogu pilnībā, jāatkāpjas vēl tālāk. To ļauj izdarīt NASA kosmiskā observatorija DSCOVR (The Deep Space Climate Observatory), kuras primārais uzdevums ir Saules vēja mērījumi un Saules aktivitātes monitorēšana. Šis satelīts atrodas pirmajā Lagranža punktā – tas ir punkts Zemes orbītā ap Sauli, kurā Saules un Zemes gravitācijas ietekme ir vienāda, tādējādi satelītiem iespējams ar minimāliem resursiem saglabāt savu pozīciju attiecībā pret Sauli un Zemi gandrīz nemainīgu. Šis punkts atrodas 1,5 miljona kilometru attālumā no Zemes. Lūk, kā pēdējais gredzenveida aptumsums izskatījās no vietas, kur "dzīvo" satelīts DSCOVR.
Redzma prāva ēna, kas sniedzas no Oregonas ASV ziemeļrietumos līdz pat Teksasai dienvidos. Tur, kur ēna ir vistumšākā, ja novelk iedomātu līniju no Oregonas līdz Teksasai, cilvēkiem arī bija iespējams vērot gredzenveida aptumsumu. Tiem, kas atradās pa labi vai pa kreisi no šīs līnijas, bija redzams tikai daļējs aptumsums.
Aptumsumu "sezona" šogad vēl nav galā. 28. oktobrī vietām Eiropā (arī Latvijā), Āzijā, Āfrikā un Austrālijā būs vērojams daļējs Mēness aptumsums. Tiesa, nevajag lolot pārāk grandiozas cerības. Kā Latvijas Universitātes vietnē skaidro astronoms Vitālijs Kuzmovs, lai arī tas skaitīsies daļējs Mēness aptumsums, tomēr tikai neliela tā daļa atradīsies Zemes ēnā. Lielākoties izskatīsies kā pusēnas Mēness aptumsums, un Zemes dabiskais pavadonis tikai nedaudz izmainīsies spilgtumā un tonī.