NASA 60. un 70. gados no Mēness pārveda mājās ne tikai lērumu jaunu zināšanu un unikālu pieredzi, bet arī gandrīz 400 kilogramus Mēness paraugu. Tie tiek pētīti arī pusgadsimtu vēlāk, ik pa laikam atklājot par Mēnesi ko jaunu. Piemēram, ka mēs patiesībā nemaz nezinām precīzu tā vecumu.
"Apollo 17" bija pēdējā misija, kurā cilvēki izkāpa uz Mēness. Kopš 1972. gada nogales Zemes pavadoni apciemojuši tikai nedzīvi pētnieki – roveri, zondes un mākslīgie pavadoņi. "Apollo 17" komanda, dodoties prom, līdzi paņēma krietnu daudzumu "dāvanu" zinātniekiem uz Zemes – ap 115 kilogramus. Tā bija bagātīgākā Mēness regolīta un iežu raža – pārējās reizēs iegūtā materiāla apjoms bija no dažiem desmitiem līdz nepilnam simtam kilogramu.
"Apollo 17" paraugi zinātnei kalpo aizvien. Starptautiska pētnieku komanda no Glāzgovas Universitātes un Čikāgas Universitātes analizējusi cirkonu – minerālu, kas atrodams arī Mēness paraugos.
Par to, kā veidojies Mēness, ir vairākas versijas. Šobrīd vadošā ir hipotēze par to, ka Mēness radies no kosmosā izsviestā materiāla pēc tam, kad jaunā Zeme sadūrās ar aptuveni Marsa izmēra objektu. Izplatījumā nonākušās atlūzas gravitācijas ietekmē ar laiku "sačupojās" un izveidoja Mēnesi. Tieši kad šī sadursme notikusi – tas aizvien ir atklāts jautājums.
Mēness virsmai atdziestot un sacietējot, cirkona kristāli varētu būt vieni no pirmajiem, kas šajā procesā izveidojušies un attiecīgi varētu atklāt Mēness īsto vecumu.
"Zinot šo kristālu vecumu, mēs varam tos izmantot kā atskaites punktu Mēness attīstības hronoloģijai," paziņojumā medijiem skaidro pētījuma līdzautors, Čikāgas Universitātes profesors Filips Heks.
Cirkona analīze bija dikti smalka padarīšana. Vispirms cirkona kristāli Mēness paraugā ar fokusētu elektronu staru "uzasināti", gluži kā ar "ļoti sarežģītu zīmuļu asināmo", salīdzināja pētījuma vadošā autore Dženika Grēra no Glāzgovas Universitātes. Pēc tam pa "uzspicēto" cirkona kristālu smailīti bliezts ar lāzeru, nelielu daudzumu materiāla iztvaicējot un mērot atomu ātrumus. "Tas, cik ātri tie kustas, var atklāt šo atomu masu, kas attiecīgi var atklāt, kas tie ir par atomiem," skaidro Grēra. Šādi noteikta urāna un svina atomu koncentrācija paraugā. Zinot atomu sabrukšanas laiku, var noskaidrot visa parauga vecumu. Tam ir 4,46 miljardi gadu. Ko tas nozīmē? Ka Mēness varētu būt vēl vecāks nekā šķitis. Precīzāk, par apaļiem 40 miljoniem gadu vecāks.
"Ir apbrīnojami spēt pierādīt, ka tavās rokās ir pats vecākais līdz šim zināmais Mēness gabaliņš," uzsver Grēra. Labākas zināšanas par Mēnesi nozīmēs labākas zināšanas par Zemi un tās attīstības gaitu agrīnajā Saules sistēmā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
