Vai Jupiters spokojas par godu Halovīnam?

Protams, šī vēsts jāuztver ar vieglu garu un ne pārāk nopietni – Jupitera turbulentie gāzu mākoņi dažādos rakstos savijas nemitīgi, ne jau par godu mūsu izdomātiem svētkiem. Un patiesībā šis kadrs arī tapis krietni agrāk – NASA lidaparāts "Juno" to iemūžināja jau 7. septembrī. Taču pafantazēt par to, ka iespaidīgā gāzu bumba speciāli mēģinājusi mūs nobiedēt, taču nav liegts.

^{Foto: NASA/JPL-Caltech/SwRI/MSSS}

Šī NASA ir sena tradīcija – oktobra izskaņā publicēt kādu fotouzņēmumu ar "spokainu" parādību Visumā. Vai tie būtu biedējošu seju atgādinoši mākoņi Jupitera atmosfērā, vai kāds miglājs, kas izskatās pēc Halovīna svinībām izgrebta ķirbja.

Šo attēlu no "Juno" ievāktajiem datiem izveidoja astronomijas amatieris un entuziasts Vladimirs Tarasovs. Kad tapa attēls, "Juno" no Jupitera mākoņiem atradās apmēram 7700 kilometru attālumā.
Šī seja Jupitera mākoņos dažiem var atgādināt arī kādu labi zināmu mākslas darbu. Piemēram, Edvarda Munka "Kliedzienu".

^{Arhīva foto}

Vai varbūt vāciņu grupas "King Crimson" 1969. gada albumam "In the Court of the Crimson King"? Kas nu kuram tuvāks.

Taču – kāpēc vispār redzam sejas nedzīvos objektos? Kāpēc divi logi mājas sienā ar durvīm zem tiem vairumam atgādinās acis un degunu, un visa siena attiecīgi – seju? Un tas pats ar kādu dīvainu izaugumu koka stumbrā, vai jocīga paskata dzelzs gabalu lūžņu kaudzē? Šim fenomenam ir nosaukums – pareidolija –, un pētnieki tam jau sen ir pievērsuši uzmanību. Pirms vairākiem gadiem Sidnejas Universitātes zinātnieki tostarp gribēja saprast, kas notiek mūsu smadzenēs brīdī, kad skatāmies uz neīstajām "sejām" – vai uztveres procesi ir līdzīgi tiem, kas darbojas, raugoties uz dzīvu cilvēku? Izrādījās, tik tiešām ir zināmas līdzības tajā, kā mēs uztveram vizuālo informāciju par īstu seju un "sejām" dažādos objektos. Vairāk par to var lasīt šajā rakstā:

Droši var teikt, ka katrs kādreiz ir kādā nedzīvā objektā, kur nosacīti var saskartīt divas acis un degunu – īpatnējas formas koka stumbrā, mākonī vai peļķē, pastkastītē, elektroiekārtā vai kātā ēkas dekoratīvajā elementā saskatījis sejas aprises. Un – kolīdz tu to redzi vienreiz, šis tēls no prāta nepazūd. Katru reizi paskatoties, aizvien redzēsi seju. Šim fenomenam ir nosaukums – pareidolija. Taču kas tieši norisinās smadzenēs šajā gadījumā? To lūkoja noskaidrot zinātnieki no Sidnejas Universitātes.

Lasīt vairāk