Ģeniālais eksperiments, ar kuru pirms 30 gadiem atklāja dzīvību uz Zemes  (1)

Vai mēs zinātu?

Protams, Zeme ir dzīva. Es šīs rindas rakstu. Un tu tās lasi. Un līdz šim brīdim bija jāpaiet miljoniem un miljoniem gadu, vismaz piecām masveida izmiršanām, sazin cik ledus laikmetiem un citām planētas mēroga pārvērtībām. Un jau izsenis esam vērušies augšup un domājuši – vai arī tur kāds ir? Vai mēs, kas abām kājām stingri stāvam uz šīs zemes, esam vienīgie? Šīs domas cilvēku prātos mājoja vēl stipri pirms apjautām, kā šī mūsu pasaule vispār izskatās no malas – zilgana bumbiņa kosmosa melnumā. Ja mēs uz to skatītos no attāluma kā ciemiņi no citas pasaules, vai jebkas liecinātu par dzīvu Zemi? Vai arī mūsu skatiens tai paslīdētu garām tikpat ātri kā Venerai, Marsam un miljardu miljardiem citu planētu? Lūk, šis jautājums arī urdīja Karlu Seiganu. Vai mēs spēsim atpazīt dzīvu planētu pat tad, ja blenzīsim tai tieši virsū.

Protams, mūsdienās šis jautājums šķiet gandrīz vai absurds. Pilns internets ar augstas izšķirtspējas video un attēliem no Starptautiskās Kosmosa stacijas, kas skaidri liecina – pat atbraucējiem no malas redzams dzīvības ņudzeklis uz Zemes. No lekniem lietusmežiem līdz mākslīgā apgaismojuma artērijām, kas planētas nakts pusē savieno pilsētas.

Bet ko tad, ja uz Zemi mēs skatītos no vairāku gaismas gadu attāluma? Un ko tad, ja pret mūsu skatpunktu būtu pavērsta nevis naksnīgā Ziemeļamerika vai Rietumeiropa ar spožām gaismu dzīslām, bet tikai Antarktīda ar nebeidzamiem ledus un sniega klajumiem?

Seigana eksperiments pierādīja, ka dzīvību nemaz nebūtu tik viegli pamanīt pat no nepilna tūkstoša kilometru, kur nu vēl no gaismas gadu attāluma. Un tas liek atkal atgriezties pie jautājuma – vai mēs atpazīsim dzīvu planētu pat tad, ja mūsdienu jaudīgākie teleskopi tai skatīsies tieši virsū?

Blāvais, zilais punktiņš

"Paskatieties uz šo punktiņu. Tas ir šeit. Tās ir mājas. Tie esam mēs. Uz šī punktiņa ir ikviens, kuru tu mīli, ikviens, kuru tu pazīsti vai par kuru esi dzirdējis. Ikviens cilvēks, kurš eksistējis, savu dzīvi aizvadījis uz šī punktiņa. Viss mūsu prieks un ciešanas, tūkstošiem pašpārliecinātu reliģiju, ideoloģiju un ekonomisko doktrīnu, ikviens mednieks un vācējs, ikviens varonis un gļēvulis, ikviens radītājs un iznīcinātājs, karalis un zemnieks, ikviens iemīlējies pāris, ikviena māte un tēvs, cerību pilns bērns, izgudrotājs un pētnieks, moralizētājs, korumpēts politiķis, ikviena superzvaigzne vai vadonis, svētais vai grēcinieks visā mūsu sugas vēsturē ir dzīvojis te – uz šī puteklīša, ieskauta saules starā," Karls Seigans stāstīja par, iespējams, vienu no nozīmīgākajām fotogrāfijām cilvēces vēsturē.