Kas notiktu, ja Zemei būtu gredzeni kā Saturnam

"Kā būtu, ja būtu?" ir viens no iecienītākajiem cilvēku laika kavēkļiem – tieši tāpēc mums patīk lasīt fantastikas literartūru un skatīties fantastikas filmas. Iztēloties to, kas nekad nenotiks. Arī astronomija dod iespēju plašiem domas lidojumiem – kā būtu, ja debesīs spīdētu nevis viena, bet divas Saules? Kā izskatītos Zeme, ja tai būtu vairāki pavadoņi, nevis tikai viens Mēness? Un, protams, kā gan bez gredzeniem.

Kā tie varēja rasties

Kas notiktu, ja Zemei būtu gredzeni? Šis jautājums aplūkots ne vienu vien reizi. Turklāt tā gluži arī nav tikai fantastika vien. Daļa astronomu uzskata, ka savulaik, kad Zeme vēl bija gaužām jauna, tai patiesi varēja būt gredzeni. Tiesa, ne gluži tādi kā Saturnam, kuri lielākoties sastāv no ledus daļiņām. Tā kā Zeme ir daudz tuvāk Saulei, mūsu planētas gredzenus galvenokārt veidotu putekļi, lielāki un mazāki akmeņi. Kamēr par to, kāpēc mūsdienās Saules sistēmā gredzeni ir tikai gāzu milžiem, bet ne cietzemes planētām, versijas ir vairākas, prātā aizceļosim 4,5 miljardus gadu senā pagātnē.

Mēness lomu nevar novērtēt par zemu. Ne tikai tas ir būtiski ietekmējis mūsu kultūru un devis pamatu ne vienam vien reliģiskam stāstam un uzskatiem par to, ka pilnmēness laikā cilvēki kļūstot dīvaini, bet arī tīri praktiskā nozīmē. Tā gravitācija un mijiedarbība ar Zemi ietekmē plūdmaiņas. Reizēm pat tas palīdzējis no sēkļa nodabūt prāvus kuģus.