Kā tie varēja rasties
Kas notiktu, ja Zemei būtu gredzeni? Šis jautājums aplūkots ne vienu vien reizi. Turklāt tā gluži arī nav tikai fantastika vien. Daļa astronomu uzskata, ka savulaik, kad Zeme vēl bija gaužām jauna, tai patiesi varēja būt gredzeni. Tiesa, ne gluži tādi kā Saturnam, kuri lielākoties sastāv no ledus daļiņām. Tā kā Zeme ir daudz tuvāk Saulei, mūsu planētas gredzenus galvenokārt veidotu putekļi, lielāki un mazāki akmeņi. Kamēr par to, kāpēc mūsdienās Saules sistēmā gredzeni ir tikai gāzu milžiem, bet ne cietzemes planētām, versijas ir vairākas, prātā aizceļosim 4,5 miljardus gadu senā pagātnē.
Mēness lomu nevar novērtēt par zemu. Ne tikai tas ir būtiski ietekmējis mūsu kultūru un devis pamatu ne vienam vien reliģiskam stāstam un uzskatiem par to, ka pilnmēness laikā cilvēki kļūstot dīvaini, bet arī tīri praktiskā nozīmē. Tā gravitācija un mijiedarbība ar Zemi ietekmē plūdmaiņas. Reizēm pat tas palīdzējis no sēkļa nodabūt prāvus kuģus.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
