Zemei ir jauns "satelīts". Vismaz uz kādu mirkli. Un meistarīgiem astronomiem-amatieriem, ja paveicas ar atrašanās vietu un pa rokai ir neliels teleskops, to vēl neilgu laiku būs iespējams ieraudzīt arī no Zemes. Tā ir instrumentu soma, ko pēdējā uzdevumā ārpus Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) pazaudēja NASA astronautes Jasmīna Mogbeli un Lorela O'Hāra.
Ir grūti pat aptvert visas tās kvalitātes un kvalifikācijas, kādām jāpiemīt astronautiem. Katru reizi, kad NASA vai Eiropas Kosmosa aģentūra izsludina jauno astronautu "iesaukumu", tiek saņemti tūkstošiem pieteikumu. Konkurence ir milzīga, un līdz pēdējām atlases kārtām tikušie bieži vien ir ne tikai lieliskā fiziskajā un garīgajā kondīcijā, bet ar maģistra vai pat doktora grādu azotē kādā STEM jeb zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas disciplīnā.
Arī abām minētajām dāmām ir iespaidīga biogrāfija. Mogbeli pirms astronautes karjeras bija ASV jūras kājnieku pilote-izmēģinātāja. Ieguvusi izglītību prestižajā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (avioinženierija un informācijas tehnoloģijas), viņa 2005. gadā kļuva par virsnieci ASV bruņotajos spēkos un lidoja ar helikopteriem, tostarp kaujas uzdevumos Afganistānā. Viņas kolēģe O'Hāra aeronautikā ieguvusi maģistra grādu. Iepriekš viņas piedzīvojumi bijuši saistīti ne tik daudz ar kosmosu, kā ar dziļūdens pētījumiem. Viņa bija komandā, kas veica uzlabojumus ASV flotes dziļūdens peldlīdzeklim "DSV Alvin" (tam pašam, ar kuru cilvēki pirmo reizi sasniedza "Titānika" vraku). O'Hāra par astronauti kļuva 2020. gadā, un jau trīs gadus vēlāk strādā kosmosa stacijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
