Zemei ir jauns "satelīts". Vismaz uz kādu mirkli. Un meistarīgiem astronomiem-amatieriem, ja paveicas ar atrašanās vietu un pa rokai ir neliels teleskops, to vēl neilgu laiku būs iespējams ieraudzīt arī no Zemes. Tā ir instrumentu soma, ko pēdējā uzdevumā ārpus Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) pazaudēja NASA astronautes Jasmīna Mogbeli un Lorela O'Hāra.
Ir grūti pat aptvert visas tās kvalitātes un kvalifikācijas, kādām jāpiemīt astronautiem. Katru reizi, kad NASA vai Eiropas Kosmosa aģentūra izsludina jauno astronautu "iesaukumu", tiek saņemti tūkstošiem pieteikumu. Konkurence ir milzīga, un līdz pēdējām atlases kārtām tikušie bieži vien ir ne tikai lieliskā fiziskajā un garīgajā kondīcijā, bet ar maģistra vai pat doktora grādu azotē kādā STEM jeb zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas disciplīnā.
Arī abām minētajām dāmām ir iespaidīga biogrāfija. Mogbeli pirms astronautes karjeras bija ASV jūras kājnieku pilote-izmēģinātāja. Ieguvusi izglītību prestižajā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (avioinženierija un informācijas tehnoloģijas), viņa 2005. gadā kļuva par virsnieci ASV bruņotajos spēkos un lidoja ar helikopteriem, tostarp kaujas uzdevumos Afganistānā. Viņas kolēģe O'Hāra aeronautikā ieguvusi maģistra grādu. Iepriekš viņas piedzīvojumi bijuši saistīti ne tik daudz ar kosmosu, kā ar dziļūdens pētījumiem. Viņa bija komandā, kas veica uzlabojumus ASV flotes dziļūdens peldlīdzeklim "DSV Alvin" (tam pašam, ar kuru cilvēki pirmo reizi sasniedza "Titānika" vraku). O'Hāra par astronauti kļuva 2020. gadā, un jau trīs gadus vēlāk strādā kosmosa stacijā.
Taču arī šāda kalibra speciālisti ir tikai cilvēki un mēdz kļūdīties. Neliels incidents novembra sākuma notika brīdī, kad Mogbeli un O'Hāra veica paaugstinātas bīstamības uzdevumu – strādāja ārpus kosmosa stacijas, veicot plānotus remontdarbus un uzlabojumus. Darba laikā no tvēriena tika izlaista un pazaudēta viena instrumentu soma. Tā ātri vien tika nofiksēta ar stacijas kamerām, un misijas vadība izvērtēja, ka risks somai sadurties ar kosmosa staciju ir zems, kā arī nav apdraudēta neviena no astronautēm, tāpēc netika veikti nekādi papildu manevri un mēģinājumi instrumentu somu atgūt.
Šobrīd instrumentu soma ir kļuvusi par pagaidu "pavadoni" Zemei un riņķo ap mūsu planētu nelielā attālumā no kosmosa stacijas. Ja paveicas, ar kvalitatīvu binokli vai amatieru teleskopu var mēģināt to saskatīt tie, kas tuvākajās dienās atrodas tajās pasaules vietās, kur diennakts tumšajā laikā SKS parādās virs apvāršņa (Latvijā esošajiem diemžēl tas "nespīd"). Jāmeklē kosmosa stacijas lidojuma trajektorijā priekšā stacijai. Soma gan diezgan strauji zaudē augstumu un ir arī visai tumša (zvaigžņlielums +6 jeb ar neapbruņotu aci gandrīz nesaskatāma).
Ilgi gan tas vairs nebūs iespējams. Prognozes liecina, ka nākamā gada martā soma jau būs sadalījusies Zemes atmosfērā. NASA savus instrumentus neatgūs.
Šī, protams, nav pirmā reize, kad astronauti kosmosā kaut ko "nometuši", lai cik dīvains nešķistu šis apzīmējums apstākļos, kur tu "karājies" gaisā un riņķo ap Zemi ar gandrīz astoņus kilometrus sekundē lielu ātrumu. Līdzīgi incidenti notikuši gan 2008., gan 2006. gadā. Un arī Eds Vaits, pirmais amerikānis, kas izgājis atklātā kosmosā, 1965. gadā pazaudēja rezerves cimdu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
