Pirms 133 gadiem pie Baldones nokritis meteorīts atgriežas 'mājās'

Kā liecina informācija LU Ģeoloģijas un zemes zinātņu fakultātes vietnē, meteorīts nokrita 1890. gada 10. aprīlī ap pulksten 16 Baldones un Misas muižu tuvumā, no kā arī meteorīta nosaukums. Pati muiža atrodas 12 kilometrus uz dienvidrietumiem no Baldones pilsētas un aptuveni 35 kilometrus uz dienvidiem no Rīgas centra.

Nelielā iedobē, kuras diametrs ir viena pēda jeb aptuveni 30 centimetri un dziļums 2,5 pēdas jeb aptuveni 76 cm, tika atrasts viens nedaudz bojāts meteorīta paraugs. Meteorīts pieder pie parasto hondrītu klases – H5. Hondrītu sastāvs ir gandrīz identisks Saules ķīmiskajam sastāvam, izņemot vieglās gāzes, piemēram, ūdeņradi un hēliju, tāpēc tiek uzskatīts, ka hondrīti veidojušies tieši no Saulei apkārt esošā protoplanētu mākoņa. Šis meteorīts ir ceturtais un pēdējais Latvijā atrastais pēc Līksnas (1820. gads), Biržu (1863. gads) un Neretas (1864. gads) meteorītiem.

Latvijā jau glabājas vairāki šī meteorīta fragmenti – visu laiku kopš nokrišanas brīža te palikuši 25,9 un 10,9 gramus smagie fragmenti, kas sākumā atradās Rīgas Planetārijā, bet nu ir LU Muzeja Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijas krājumā. Vēl viens 2,1 gramu smags gabaliņš Latvijā atgriezās 2015. gadā. Vorobjova iegādātais 2,9 gramus smagais fragments nu redzams Dabas mājas ekspozīcijā "Latvijas minerāli".

Kopumā ir informācija vien par nepilnu piekto daļu no meteorīta masas. Tas sākotnēji svēris 5,63 kilogramus un pētīšanas laikā sadalīts daudzos fragmentos. Kā vēstīts LU Ģeoloģijas un zemes zinātņu fakultātes vietnē, pēc sadalīšanas visa meteorīta ģipša modelis un meteorīta lielākais fragments – aptuveni 2,3 kilogramus smags – glabājās Rīgas Politehniskajā augstskolā (šobrīd Rīgas Tehniskā universitāte), bet pēc Otrā pasaules kara tika pazaudēts. Šobrīd oficiāli apzināto fragmentu kopējā masa nesasniedz pat kilogramu.

Vorobjovs fragmentu iegādājās pavisam nesen – entuziasts to uzgāja, pētot ASV meteorītu kolekcionāru privātkolekcijas. Pirms nonākšanas privātkolekcijā šis fragments bijis Smitsona institūta krājumā Vašingtonā. Vorobjovam jau kopš bērnības bijusi liela interese par mineraloģiju, īpaši par Latvijas minerāliem, kā arī kosmiskas izcelsmes minerāliem, kas ir sastopami meteorītu sastāvā. Tāpēc ilgus gadus ir bijusi vēlme savā privātkolekcijā iegūt arī kāda vietējā meteorīta fragmentu, kuram būtu īpaši nozīmīga vērtība. Nu šis sapnis ir īstenots.

Literatūrā un internetā ir informācija par Latvijas meteorītiem, taču sabiedrība nav pietiekami informēta par vietējām dabas vērtībām. Iespējams, tas saistīts ar to, ka visi zināmie Latvijas meteorīti nokrituši diezgan sen, 19. gadsimtā, kā arī ar to, ka pat lielākajos Latvijas muzejos, izņemot pāris izņēmumus, nav neviena eksemplāra. Diemžēl visu Latvijas meteorītu fragmenti ir vēsturiski pārstāvēti ārvalstu muzejos, kā arī privātkolekcijās. Pēc veiksmīgas ekspozīcijas "Latvijas minerāli" sagatavošanas šī gada sākumā, Vorobjovam bija vēlme nopietni pievērsties jaunās ekspozīcijas tālākai attīstībai un parādīt plašākam interesentu lokam patiešām nozīmīgu, gandrīz aizmirstu Latvijas mineraloģijas daļu, kas saistīta ar meteorītiem.

Meteorīta fragments aplūkojams Dabas mājas 2. stāva gaitenī pretī 223. auditorijai novietotajā stikla vitrīnā. Vairāk par meteorītu var lasīt LU vietnē, klikšķinot šeit.