Oktobra sākumā NASA zonde devās pretī daudz aprunātajam "zelta" asteroīdam, kas nosaukts par godu Psīhei, tēlam sengrieķu mitoloģijā. Ar šo asteroīdu saistās daudz cerību – daži to uzskata par īstu kosmosa Eldorado, dārgmetālu atradni, kas tā vien gaida savus atklājējus. Taču arī sešus gadus ilgajā ceļā NASA zonde veiks vairākus eksperimentus. Viens no tiem nupat sācies ļoti daudzsološi, paverot iespējas nākotnē pilnībā izmainīt veidu, kā sazināmies ar astronautiem un kosmosa zondēm ļoti tālās distancēs. Un, kas zina, varbūt kādreiz arī nosūtot kādu vēstījumu uz citām zvaigžņu sistēmām cerībā, ka tur kāds to uztvers.
NASA zonde, kurai dots tāds pats nosaukums kā asteroīdam, kuru tā apciemos, galamērķī nonāks tikai 2029. gadā. Asteroīdu josla starp Marsa un Jupitera orbītām atrodas tālu no Zemes. Un arī asteroīds "16 Psyche" šobrīd ir gandrīz 600 miljonu kilometru attālumā. Salīdzinājumam – no Saules līdz Zemei ir aptuveni 150 miljoni kilometru.
Zonde devās ceļā pirms nepilna pusotra mēneša un jau veikusi 16 miljonus kilometru. Tas ir apmēram 40 reižu tālāk nekā vidēji Mēness attālums no Zemes. Perfekta distance, lai NASA inženieri sāktu pārbaudīt jaunu saziņas tehnoloģiju, paredzētu liela apjoma datu pārraidei tālās distancēs.
14. novembrī no "Deep Space Optical Communications" sistēmas raidītājiem uz Zemes tika nosūtīti dati, par datu nesēju izmantojot nevis radioviļņus, kā tas ir ierasts, bet tuvā infrasarkanā starojuma lāzeru. Nē, mēs ar aci to nevaram saskatīt, un raksta titulbildē nav redzams lāzers, bet gan polārblāzma dienvidu puslodē, raugoties no Starptautiskās kosmosa stacijas. Parasti gan lāzerus cilvēki saista tieši ar vizuāli iespaidīgām optiskām parādībām. Tiem ne vienmēr jābūt redzamiem. Un vispār – kosmosā gandrīz vakuumā lāzerstaru mēs tāpat neredzētu, kā to varētu iedomāties "Zvaigžņu karu" filmu cienītāji.
Zonde signālu uztvēra pēc apmēram 50 sekundēm un nosūtīja atbildes ziņojumu, ko uztvēra Palomaras observatorija, kas atrodas netālu no Sandjego, Kalifornijā. Lai notiktu veiksmīga saziņa, zondei bija ļoti precīzi jānoorientē raidītājs pret Zemi.
Arī iepriekš NASA izmēģinājusi lāzersakaru tehnoloģijas kosmosā, taču pārsvarā starp stacijām uz Zemes un Zemes orbītā vai līdz Mēnesim. Veiksmīgi nodibināti lāzersakari 16 miljonu kilometru attālumā ir līdz šim neapgūta teritorija. Kaut pats vēstījums šādi neceļo ātrāk – abos gadījumos tas ir gaismas ātrums –, ar lāzersakariem vienā noteiktā laika vienībā var pārraidīt no 10 līdz pat 100 reizēm vairāk datu. Ar šī brīža radiosistēmām, lai nosūtītu pilnu Marsa karti uz Zemi, vajadzētu deviņas nedēļas. Lāzersakari šo laiku ļaus samazināt līdz apmēram nedēļai.
Attēls: NASA / Goddard Space Flight Center
Domājot par kosmosa misijām tālu aiz Zemes orbītas – astronautu lidojumiem uz Mēnesi un Marsu –, tam būs liela nozīme, lai nodrošinātu operatīvu datu apmaiņu un raitu saziņu pat ar videozvaniem. Divpusēja saziņa bez aiztures gan, protams, nebūtu iespējama jebkurā gadījumā, jo saziņas ātrumu aizvien ierobežos gaismas ātrums. Līdz Marsam signāls ceļo no piecām līdz 20 minūtēm – atkarībā no planētu savstarpējā izvietojuma. Taču ar šādu tehnoloģiju varētu nodrošināt kvalitatīvas videotiešraides no Marsa bāzes.
Par asteroīdu "Psīhe" vairāk vari uzzināt šajā rakstā:
Dārgākais objekts Saules sistēmā? NASA šogad dosies pētīt 'zelta asteroīdu'
700 kvintiljoni dolāru – tādu burtiskā nozīmē kosmisku vērtību asteroīdam "16 Psyche" piešķīra dāsnākie solītāji. Bet arī daudz pieticīgākas aplēses – par 10 kvintiljoniem – ir astronomiskas. Salīdzinājumam – 2021. gadā pasaules valstu kopējais iekšzemes kopprodukts bija nepilni 100 triljoni ASV dolāru. Kas ir šis Saules sistēmā klejojošais objekts – gandrīz neizsmeļama derīgu metālu krātuve vai bezvērtīgs akmens blāķis? Vai varbūt "nedzimušas" planētas kodols? Par to publicēts ne viens vien zinātnisks darbs, taču šogad NASA sūtīs izlūku, lai klātienē apskatītos – mirdz asteroīds "16 Psyche" zeltā un dārgumos vai tomēr ne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
