Nejauka blakne astronautu būšanai – ne viens vien kosmosā palicis bez nagiem

Ilgstoši uzturoties kosmosā – parasti viena rotācija Starptautiskajā kosmosa stacijā ilgst pusgadu – neierastie apstākļi sagādā dažādas ne pārāk patīkamas problēmas. Mēs esam adaptējušies dzīvei uz Zemes un pielāgoti gan attiecīgam pievilkšanas spēkam, gan attiecīgam spiedienam. Ar spiedienu kosmosa stacijā galā tiekam. Līdzīgi kā to izlīdzina arī avioreisos, lidmašīnām lidojot pat 10 kilometru augstumā, lai pasažieri justos komfortabli. Bet kā ar stāvēšanu stingri uz grīdas? Te risinājuma nav, un astronautu organisms šo sešu mēnešu laikā uzturas mikrogravitācijas apstākļos. Viena no blaknēm ir kaulu blīvuma zudums. Tāpat arī ķermeņa šķidrumi gluži neuzvedas kā uz Zemes, un astronautiem jārēķinās arī ar to, ka būs grūtāk saprast, kad tad īsti vajag doties uz tualeti. Izplatītas ir arī redzes problēmas.

Taču viena no blaknēm ir gluži kā šausmu filmā – nokrīt nagi. Tiesa, ne visiem, kas lidojuši kosmosā, bet gan tiem, kas izgājuši atklātā kosmosā vai ilgstoši trenējušies šim nolūkam paredzētos skafandros uz Zemes.

Lai astronauti varētu strādāt ārpus kosmosa stacijas, bez skafandra neiztikt. Tas būtībā ir kā neliels, vienvietīgs kosmosa kuģis. Arī tajā tiek nodrošināts cilvēkam piemērots spiediens, taču… ir problēmas ar rokām. "Kad tiek nodrošināts vajadzīgais spiediens, cimdi apgrūtina pirkstu kustības un reizēm noteiktos punktos spiež, izraisot sāpes, muskuļu nogurumu, noberzumus un reizēm arī nopietnākas traumas, piemēram, oniholīzi," 2015. gadā par astronautu veselības problēmām pēc darba skafandros klāstīja Žaklīna Šarvata. Oniholīze ir naga atdalīšanās no pirksta, kas sākas naga brīvajā malā un pakāpeniski virzās uz sakni. Šīs blaknes laiku pa laikam piemeklējušas NASA astronautus jau ilgu laiku.

2010. gadā – tolaik vēl tika veikti pēdējie lidojumi ar ASV kosmoplāneim jeb šatliem – pētnieku komanda analizēja 232 gadījumus, kad astronauti savainojuši rokas. 31 gadījumā astronauti palikuši bez nagiem. Vairums gadījumu par laimi bija treniņu laikā, bet četri notikuši arī brīdī, kad astronauti strādājuši ārpus kosmosa stacijas.

Secināts, ka cimdu dizains var būtiski samazināt šo nevēlamo iznākumu risku, taču neviens no cimdu dizainiem nebija pilnībā bez diskomforta un traumu riska. Kaut tie ir individuāli pielāgoti katra astronauta rokai, tomēr aizvien nav izdevies atrast tādu risinājumu, kas nodrošinātu reizē vajadzīgo aizsardzību, mobilitārti un komfortu. Cimdi, tāpat kā skafandrs, veidoti no vismaz četru dažādu materiālu slāņiem un nebūs tik ērti kā mums ierastie pirkstaiņi. Taču jāatgādina, ka NASA astronauti aizvien iziešanai atklātā kosmosā izmanto skafandrus, kas izstrādāti jau krietni sen. Ir cerības, ka jaunie "Artemis" misiju ērai izstrādātie skafandri būs daudz ērtāki un ļaus saglabāt veselus pirkstus.