Nejauka blakne astronautu būšanai – ne viens vien kosmosā palicis bez nagiem

Ilgstoši uzturoties kosmosā – parasti viena rotācija Starptautiskajā kosmosa stacijā ilgst pusgadu – neierastie apstākļi sagādā dažādas ne pārāk patīkamas problēmas. Mēs esam adaptējušies dzīvei uz Zemes un pielāgoti gan attiecīgam pievilkšanas spēkam, gan attiecīgam spiedienam. Ar spiedienu kosmosa stacijā galā tiekam. Līdzīgi kā to izlīdzina arī avioreisos, lidmašīnām lidojot pat 10 kilometru augstumā, lai pasažieri justos komfortabli. Bet kā ar stāvēšanu stingri uz grīdas? Te risinājuma nav, un astronautu organisms šo sešu mēnešu laikā uzturas mikrogravitācijas apstākļos. Viena no blaknēm ir kaulu blīvuma zudums. Tāpat arī ķermeņa šķidrumi gluži neuzvedas kā uz Zemes, un astronautiem jārēķinās arī ar to, ka būs grūtāk saprast, kad tad īsti vajag doties uz tualeti. Izplatītas ir arī redzes problēmas.

Taču viena no blaknēm ir gluži kā šausmu filmā – nokrīt nagi. Tiesa, ne visiem, kas lidojuši kosmosā, bet gan tiem, kas izgājuši atklātā kosmosā vai ilgstoši trenējušies šim nolūkam paredzētos skafandros uz Zemes.