Jau pēc diviem mēnešiem ASV mēģinās atgriezties uz Mēness  (1)

Pavisam nesen sevi kā valsti, ar kuru būs jārēķinās Mēness izpētē, skaļi pieteica Indija, nosēdinot zondi un nelielu roveru tuvāk Mēness dienvidpolam nekā jebkura cita valsts iepriekš. Dažas dienas pirms tam līdzīgu mērķi cerēja īstenot Krievija, bet izgāzās.

Apgabali tuvu Mēness dienvidpolam ir ne tikai Krievijas un Indijas, bet arī pārējo valstu Mēness misiju mērķis. Līdz šim Mēness dienvidpols izpētīts vien no attāluma, ar orbītā esošiem pavadoņiem. Taču jau vairākas desmitgades pētnieki uzskata, ka tieši šeit varētu būt vislielākās izredzes atklāt viegli pieejama ūdens krājumus. Dažos krāteros tuvu Mēness poliem tā arī nekad neiespīd Saules gaisma, un ir cerības, ka tajos tuvu virskārtai varētu būt lieli ledus krājumi. Droši vien nav jāskaidro, cik nozīmīgs būtu uz vietas pieejams ūdens nākotnē plānoto misiju kontekstā. Ne tikai dzeršanai, bet arī kā resurss, no kura uz vietas ražot ūdeņradi un skābekli, proti, raķešdegvielu.

Savukārt ASV kopš 1972. gada, kad pēdējo reizi pa Mēness virsmu staigāja cilvēki, turp sūtīja tikai zondes, kas Zemes pavadonim palidoja garām, riņķoja ap to orbītā vai ietriecās virsmā. Tā dēvēto "mīksto piezemēšanos" amerikāņi nav mēģinājuši vairāk nekā 50 gadu. Pēdējo 20 gadu laikā galvenokārt tāpēc, ka fokuss bija uz Marsa misijām.

Janvārī ieplānotā piezemēšanās notiks ar NASA finansējumu un pētnieciskajiem instrumentiem, taču to nodrošinās privātkompānija "Astrobotic Technology".

NASA īsteno programmu "Commercial Lunar Payload Services" (CLPS), kas paredz uzticēt NASA eksperimentu nogādāšanu uz Mēnesi privātā sektora uzņēmumiem, turklāt līgumu summa ir fiksēta. Ja projekta laikā rodas neparedzēti sarežģījumi un pieaug izmaksas, tad kompānijai tās jāsedz pašai vai jārod risinājumi, lai iekļautos līguma summā. Tieši tas arī ir viens no lielajiem izaicinājumiem, kas ir riskants, bet var veicināt inovācijas.

"Mēs mēģināsim palaist raķeti un veikt nosēšanos par summu, kas veido niecīgu daļu no tā, cik šāds projekts ierasti izmaksā," ziņu aģentūrai AFP skaidro uzņēmuma izpilddirektors Džons Torntons un atgādina, cik sarežģīti ir veikt šādu nosēšanos: "Tikai aptuveni puse no misijām bijušas veiksmīgas. Šis bez šaubām ir liels izaicinājums. Katrā misijas posmā reizē būs gan lielas bažas, gan patīkams satraukums."

Starts ieplānots Ziemassvētku vakarā, 24. decembrī, no Floridas. Debija būs arī jaunajai nesējraķetei – "United Launch Alliance" būvētajai "Vulcan Centaur". Pēc starta paies vairākas dienas, kamēr lidaparāts sasniegs Mēnesi un ieies orbītā. Pats nosēšanās manevrs notiks 25. janvārī, kad nolūkotajā vietā būs atbilstoši apgaismojuma apstākļi.

Ja "Astrobotic Technology" izdosies nosēdināt zondi "Peregrine" un divus nelielus roverus uz Mēness virsmas, tā būs pirmā privātkompānija, kura šo mērķi sasniegusi. Iepriekš bijuši vairāki mēģinājumi, taču visi beigušies ar neveiksmi. Izdevies ir vien valstu aģentūrām.

Šis ir vēl viens solis pretī NASA mērķim tuvākajos gados atkal nogādāt astronautus uz Mēness. Pašlaik aktuālais termiņš ir 2025. gada decembris.