Pavisam nesen sevi kā valsti, ar kuru būs jārēķinās Mēness izpētē, skaļi pieteica Indija, nosēdinot zondi un nelielu roveru tuvāk Mēness dienvidpolam nekā jebkura cita valsts iepriekš. Dažas dienas pirms tam līdzīgu mērķi cerēja īstenot Krievija, bet izgāzās.
Apgabali tuvu Mēness dienvidpolam ir ne tikai Krievijas un Indijas, bet arī pārējo valstu Mēness misiju mērķis. Līdz šim Mēness dienvidpols izpētīts vien no attāluma, ar orbītā esošiem pavadoņiem. Taču jau vairākas desmitgades pētnieki uzskata, ka tieši šeit varētu būt vislielākās izredzes atklāt viegli pieejama ūdens krājumus. Dažos krāteros tuvu Mēness poliem tā arī nekad neiespīd Saules gaisma, un ir cerības, ka tajos tuvu virskārtai varētu būt lieli ledus krājumi. Droši vien nav jāskaidro, cik nozīmīgs būtu uz vietas pieejams ūdens nākotnē plānoto misiju kontekstā. Ne tikai dzeršanai, bet arī kā resurss, no kura uz vietas ražot ūdeņradi un skābekli, proti, raķešdegvielu.